vinzinis.lv

Ja Eiropā ļoti uzmanīgi pieiet dažādu vīnogu šķirņu izmantošanai vienā vīnā, tad Jaunā pasaulē nekautrējas un pieiet šai lietai ļoti radoši. Tam ir ļoti vienkāršs  pamatojums.  Eiropā vīndari ir konservatīvāki un ļoti lepojas ar savu gadsimtiem izstrādāto garšas stilu. To veicina arī likumdošana, kas nosaka kādas šķirnes vīnogas drīkst izmantot darinot noteikta līmeņa vīnu. Ne Amerikā, ne Dienvidāfrikā vai Austrālijā nekā tāda nav. Vīndaris, lai iegūtu kādu interesantu, līdz šim nebijušu garšu ir gatavs eksperimentēt. Galu galā visu noteiks patērētājs, kam patiks vai nepatiks šī garša un viņš pirks vai nepirks šo vīnu.

Viens no mītiem, kas ir izplatīts pircēju aprindās vēsta, ka tikai mazie ražotāji var piedāvāt labus vīnus.  Lielie ražo masu produktus uz kuriem neviens sevi cienošs vīnu pazinējs nemaz nepaskatīsies. Manuprāt, tās ir muļķības, jo vīna kvalitāte nebūt nav atkarīga no ražotāja lieluma. Es esmu degustējis  gan samērā draņķīgus mazu ražotāju vīnus, gan lieliskus vīnus, kas nākuši no daudzmiljonu kompāniju pagrabiem. Tāpat arī otrādi. Tomēr neviens nevar noliegt, ka, lai arī mazo vīna darītavu vīniem piemīt daudz lielāka individualitāte un raksturs, tie nekad  cenas ziņā nebūs izdevīgi pirkumi.

Viens no vadošajiem alkoholisko dzērienu importētājiem un izplatītājiem Latvijā - uzņēmums SIA „Altia Latvia" (iepriekšējais nosaukums SIA „Mobil Plus") ir iegādājies uzņēmuma SIA „Jaunalko" akciju kontrolpaketi. „Jaunalko" līdz šim bijis viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Latvijā. Ar šo darījumu „Altia Latvia" turpinās stiprināt savas tirgus pozīcijas Latvijā. Uzņēmums attīstīs degvīnus „Arsenitch", „Delo Nr.5", „Kurland" un citus produktus kā daļu no sava zīmolu portfeļa. Turpmāk zīmola „Arsenitch" īpašumtiesības visā Eiropas Savienības teritorijā piederēs „Altia".

 Valsts ieņēmuma dienesta akcīzes preču pārvalde apkopojusi informāciju par alkohola apriti 2012. gada 6 mēnešo

 2012.gada pirmajā pusgadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (neieskaitot alu) iekasēts Ls 39,55 milj. apmērā, kas ir par 2,16 milj. jeb 6% vairāk kā pērnā gada attiecīgajā periodā, ko ietekmēja gan 2011.gada vasarā realizētais akcīzes nodokļa likmju palielinājums „pārējo alkoholisko dzērienu" grupai par 6%, gan legālā alkoholisko dzērienu patēriņa nostabilizēšanās.

Latvijas balzams" ir uzsācis jauna ābolu sidra „Apple Garden" ražošanu un eksportu. Šī ir unikālā „Latvijas balzamā" radītā sausā sidra recepte, kuras pamatā ir 100% ābolu sula. Kā galvenais jaunā sidra noieta tirgus tiek plānota Igaunija, uz kuru jau uzsākts šī produkta eksports. Šogad līdz gada beigām Igaunijā plānots realizēt ap 30 000 sidra „Apple Garden" pudelēm. Uzņēmumā norāda, ka perspektīvā šo sidru plānots eksportēt arī uz citām Eiropas valstīm.

Kā stāsta AS" Latvijas balzams" Zīmolu direktors Valters Kaže, sidru segments, lai arī salīdzinoši jauns Baltijas tirgum, pēdējos gados izteikti aug - tā 2011.gadā Baltijas sidru tirgus uzrādīja 10% pieaugumu un stabili augošu patērētāju pieprasījumu.