Pēdējo gadu laikā ļoti strauji modē nāk dažādas dabiskas lietas. Gandrīz visur iespējams ieraudzīt dažādus uzrakstus – dabisks, bio, eko, organisks, bez konservantiem, e-vielām, utt.. Arī vīna pasaulei šī tendence nav gājusi garām.
Jau vairākkārt esmu pieminējis biodinamisko vīna darīšanas pieeju, kas balstās uz dabas un kosmosa enerģijas izmantošanu. Šajā gadījumā runa ir nevis par vienkāršu neiejaukšanos dabas procesos, bet gan par apzinātu darbību, lai veicinātu nepieciešamos dabiskos procesus. Bez šādas pieejas pastāv arī cita – dabīgā un arī bioloģiskā vīna darīšana.
Nesen saņemu informāciju Austrijas vīna eksportu 2017. gadā. Kā bija sagaidāms sliktās, vīnogu ražas dēļ, eksporta apjoms sasniedza 46,8 miljonus litru, kas salīdzinot ar 2016. gadu ir par 3.3% mazāk.
Tomēr šīs sliktās ziņas ar uzviju kompensē informācija par eksportu naudas izteiksmē, kas pieaudzis par 7.4%. Austrijas vīna eksports pirmo reizi pārsniedzis 150 milj. EUR apjomu, tādējādi vidējā 1 litra cena ir sasniegusi 3.38 EUR.
Vīna pasaule ir daudz plašāka nekā sākotnēji iedomājamies. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības (FAO) datiem, lielākā vai mazākā apjomā tas tiek ražots vairāk nekā 70 valstīs visā pasaulē. Šoreiz gribu pieminēt divus Latvijā nopērkamus vīnus, kas nākuši no valstīm, kas lielākai daļai svētdienas dzērāju neko neizteiks, taču vīna pazinēju aprindās ir bauda zināmu atzinību.
Urugvaja ir ceturtā lielākā Dienvidamerikas vīna ražotājvalsts aiz Argentīnas, Čīles un Brazīlijas. Atšķirībā no citām Dienvidamerikas valstīm, šeit nav kalnu. Labākie vīna dārzi, līdzīgi kā Bordo Francijā, atrodas ne pārāk tālu no Atlantijas okeāna piekrastes. Dienā vējš no okeāna sniedz patīkamu vēsumu, savukārt vakarā tas maina virzienu un pūš pretējā virzienā. Neraugoties uz minēto pozitīvo aspektu un zināmo līdzību ar Bordo, Urugvajā gaiss tomēr ir karstāks un mitrāks, nekā kaimiņos Argentīnā un Čīlē, par minēto Francijas reģionu nemaz nerunājot. Tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc šeit nav tik populārās klasiskās Bordo vīnogu šķirnes, kas ir tik populāras kaimiņos.
Ja palūkojas vīnu vēsturē, tad var ieraudzīt, ka arī sievietes ir pielikušas savu roku daudzu slavenu vīnu tapšanā. Lūk 2 piemēri. Viens no vēstures, otrs no mūsdienām.
Barbe Nicole Clicquot Ponsardin , kuru daudzi vairāk pazīst, kā Kliko atraitni, darbība biznesa pasaulē ir radījusi tādu jēdzienu, kā biznesa lēdija. Viņa bija viena no pirmajām sievietēm, kas pateicoties savai drosmei un neapšaubāmam vadītāja talantam pierādīja, ka arī sieviete biznesā nav sliktāka par vīrieti. Tā var sasniegt tikpat un pat vairāk kā daudzi no tiem.
Svētki beigušies un pēc apēstajām saldumu kaudzēm prasās kaut kas skābāks vai sāļāks. Te nu palīgā var nākt spāņu stiprinātais vīns – šerijs jeb heress. Tas ir viens un tas pats vīns, tikai spāniski tas saucas heress (jerez), bet angliski – šerijs (sherry). Tas top pašos Spānijas dienvidos tikai nepilnus 100 km no Gibraltāras, reģionā, kas pazīstams ar nosaukumu šerija trīstūris, jo atrodas starp trim pilsetām – El Puerto de Santa Maria, Jeres de la Frontera un Sanlucar de Barramed. Šeit ir samērā maz mākoņu un gadā ir 290 saulainas dienas (Latvijā ir vidēji 73 saulainas dienas gadā). Tikai šeit tapušo vīnu, līdzīgi kā šampanieti Šampaņā var saukt par īsto heresu.
Nodokļu reformas ieviešanas rezultātā no šā gada 1. marta jūtami pieaugs cena grādīgajiem dzērieniem, brīdina Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA). Alkohola tirgotāji un ražotāji brīdina par potenciālo nelegālā tirgus uzplaukumu, kas var vitāli iespaidot Latvijas iedzīvotāju veselību un pat dzīvību.
Vēlamies pieteikt pirmo vīna karšu konkursu Baltijā jeb Baltic Wine List Awards sadarbībā ar Amber Beverage Group un Baltijas un Eiropas labākajiem vīnziņiem.
Tajā noskaidrosim restorānus, bārus, viesnīcas ar izcilākajām, aizraujošākajām un pārsteidzošākajām vīnu kartēm. "Līdz šim restorānu vīna piedāvājumam dažādi topi un restorānu gidi pievērsuši nepiedodami maz uzmanības, ignorējot vīnu kā būtisku gardēdības kultūras sastāvdaļu. Ar
Cilvēkiem patīk salīdzināt dažādas lietas un lepoties ar tām. Nav svarīgi, vai tās ir jaunākā modeļa mašīnas, telefoni vai slavenāko dizaineru apģērbu kolekcijas. Līdzīgi ir arī ar dzērieniem. Noteikti daudzi gribēs nogaršot kādu vīnu, ko kāds cits ir atzinis par ļoti labu esam. Arī es.
Par to, ka vīna reitingi ir kļuvuši tik populāri vispirms ir jāpateicas ameriķānu rakstniekam Robertam Parkeram, kas astoņdesmitajos gados izgudroja un popularizēja savu vērtēšanas sistēmu. Šodien Parkers ir visvairāk atzītais vīna kritiķis, un viņa 100 punktu sistēma parasti tiek uzskatīta par standarta skalu, ar kuru kritiķi novērtē vīnu. Šādu skalu šobrīd izmanto arī vairāki citi vērtētāji. Piemēram, žurnāli
Komentāri (0)