vinzinis.lv

Laikam ziema ir tas gada laiks, kad gribas sasildīties ar kaut ko stiprāku. Viens no variantiem, kas daudziem nāk prātā ir brendijs. Plašākā izpratnē tas ir spirts, kas ražots no jebkādiem augļiem, taču mēs lielākoties ar to saprotam produktu, kas tapis pārtvaicējot vīnu, jeb vienkārši izsakoties izdzenot to cauri kandžas aparātam un pēc tam izturot ozolkoka mucās. Vārds brendijs ir cēlies no holandiešu

Laiku pa laikam kāds no maniem paziņām man lūdz ieteikt kādu ļoti labu, bet ne pārāk dārgu vīnu. Nu tādu, kas maksātu ap 3 - 4 Ls. Diemžēl lielākoties man nāks viņus apbēdināt. Par šādu cenu neko izcilu nevar nopirkt. Lai kā mums negribētos, bet tomēr pastāv kaut kāda likumsakarība starp cenu un vīna garšas/kvalitātes līmeni. Tomēr dzīvē viss nav tik vienkārši. Ne vienmēr jo dārgāks vīns, jo tas ir labāks. Jā, par 3 Ls pirkts vīns nekad negaršos tā kā vīns par 10 Ls, bet kādreiz var gadīties sastapt vīnu par 3 Ls, kas garšo kā vīns par 5 Ls. Tas pats man būtu sakāms par vīnu, kas maksā 10 Ls, bet garšo kā par 20 Ls. Vīna cenu ietekmē miljons dažādu faktoru un brīžiem tos ir grūti izprasts. Starp tiem man visloģiskākā liekas sakarība starp vīnogulāju ražību un cenu. Ja ir mazāk ogu, tad tās ir kvalitatīvākas. Tam piekritīs daudzi. Jo tieši tāpēc mēs paši apgriežam savu ogu krūmu un ābeļu zarus. Tātad jo mazāka raža, jo labākas vīnogas un labāks vīns. Jo mazāk ogu, jo mazāk vīna var saražot. Tā kā uz šīs zemes pleķīša vīnu vairāk nevar saražot, tad tā pašizmaksas ir dārgāka un vīndaris lai izdzīvotu to spiests pārdot dārgāk. Tieši tāpēc lētie vīni garšas ziņā liekas ūdeņaināki, bet dārgie sulīgāki. Tomēr reālā dzīvē pa vidu maisās vēl daudzas citas lietas, kam ar pašu vīna ražošanas procesu nav nekāda sakarība. Tas ir piedāvājums/pieprasījums, kā arī marketings un reklāma. Slavena vīndara vīns maksās dārgāk nekā tāda paša līmeņa vīns, ko būs darinājis ne tik slavena personība. Tiesa slavenība jau ir paspējusi visai pasaulei pierādīt un pats galvenais pastāstīt, ka viņš prot radīt lieliskus vīnus, kamēr nevienam nezināms vīndaris to tikai vēl cenšas izdarīt. Tādas pat sakarības ir vērojamas globālā līmenī. Vīns no slavena reģiona būs dārgāks nekā vīns no ne tik slavenas vietas. Te arī rodas manis pieminētās cenu atšķirības līdzīgas kvalitātes vīniem.

Viens no jautājumiem, kas interesē daudzus ir ­­­- kādu alkoholu var dāvināt svētkos? Uz šo jautājumu ir samērā viegli atbildēt, bet nav tik viegli ieceri īstenot.

Daži ieteikumi

Par valsts ekonomikas, finanšu un iekšlietu politiku atbildīgie ministri, valdības vadītājs un vairāku Saeimas komisiju priekšsēdētāji Ziemassvētku apsveikumu no Alkohola nozares uzņēmumu apvienības (ARTA) šogad saņems simboliskā  tukšā 0.7 l tilpuma degvīna pudelē ar melnu lentīti, krustu un drūmu etiķeti „Legālais alkohols 2009". Ko nesīs valsts politika nākamajos gados  - arī nav skaidrs.

Sakē tulkojumā no japāņu valodas nozīmē vienkārši alkoholisks dzēriens. Dzērienu, ko mēs saucam par sakē pašā Japānā sauc par Nihon-shu