Presē, šoreiz *NRA.lv tika publicēts kārtējais raksts, kas visās Latvijas problēmās vaino alkohola tirdzniecību, kas sasniegusi milzu apmērus un tāpēc steidzami jāierobežo. Paskatījos oficiālos VID datus par alkohola tirdzniecību, kas balstīta uz datiem par iekasēto nodokli.
Dati liecina, ka 2023. gadā Latvijā ir pārdots vismazākais visa veida alkohola apjoms kopš 2006 gada (agrāki VID dati šobrīd vairs nav pieejami). Šie paši dati rāda, ka pēdējo 10 gadu laikā visa veida oficiālā alkohola pārdošanas apjomi samazinājušies par 7.5%. Pēc loģikas proporcionāli vajadzētu samazināties arī ar pārmērīgu alkohola lietošanu saistīto slimību apjomam. Vai tā ir, nezinu, taču spriežot pēc ārsta, politiķa, sabiedriskā darbinieka un sporta entuziasta Pētera Apiņa paustā NRA.LV* situācija ir tieši pretēja.
Arī citu valstu pieredze liecina, ka ar dažāda veida administratīviem ierobežojumiem nevar cīnīties ar pārmērīga alkohola izraisītajām sekām. Vairākus gadus atpakaļ bija publikācija ar atsauci uz Lielbritānijas valdības nodokļu iekasēšanas departamenta datiem (HM Revenue & Customs), ka šajā valstī no 2004. līdz 2008. gadam, alkohola patēriņš samazinājās par 6 %, kam teorētiski arī vajadzētu samazināt ar alkoholu saistīto hospitalizāciju skaitu par 20 000 gadījumiem. Tomēr slimnīcu dati liecina, ka šajā laika posmā pacientu skaits, kas vēršas ar šādām problēmām, ir tikai palielinājies.
Arī šie dati liecina, ka problēma ir meklējama kaut kur citur? Manuprāt, cilvēki no politiķu un žurnālistu puses tiek apzināti maldināti, ka cīnīties ar alkohola izraisītajām veselības problēmām var izdodot dažādus likumus un pieņemot aizliegumus. Tā ir vieglāk.
Iespējams, kāds vēl atceras, masveida saindēšanos Preiļos, 2006 gadā. Tad ar nelegālās vietās pirkto alkoholu saindējās, ap 100 iedzīvotājiem. Vairāk nekā puse no upuriem ir miruši. Atgādināšu, ka šajā pat gadā par 15% tika palielināts akcīzes nodoklis. Sakritība?
*Pēteris Apinis: Kariņam piedošu lidināšanos, bet nepiedošu Latvijas nodzirdīšanas un mazkustības veicināšanu (nra.lv)
