Nesen saņēmu ziņu no Austrijas Vīna mārketinga padomes, par COVID pandēmijas iespaidu uz vīna pasauli šajā valstī. Tālākajā informācijā var vilkt daudz paralēles ar situāciju Latvijā un arī citur pasaulē.
Un tagad par to, kas ir 2020. gadā noticis Austrijā. Kā tas bija sagaidāms, tad vissmagāk cieta sektors, kas vīnu pārdod viesnīcām, restorāniem, dažādu pasākumu rīkotājiem, jeb tā saucamajam viesmīlības sektoram. Austrija ir iecienīts tūrisma galamērķis ar ļoti labi attīstītu infrastruktūru. Valsts ekonomikai šis ir ļoti nozīmīgs sektors un tajā 2019. gadā tika izdzerti 58% no visiem Austrijā pārdota vīna apjomiem.
Te 2020. gadā salīdzinot ar 2019. gadu, vīna pārdošanas apjomi samazinājās par 33%, kas ir loģiski.
Interesantāka situācija ir mazumtirdzniecībā. Saskaņā ar tirgus pētījumu institūta GfK datiem, Austrijas vīna pārdošanas apjoms patēriņam mājās palielinājās par 17,3% apjoma ziņā un par 18,1% naudas ziņā. Austrijas vīndari ir sevišķi gandarīti, ka mājsaimniecību īpatsvars, kas iegādājās tikai Austrijas vīnu, pieauga līdz 47,3%, un bija augstākais rādītājs kopš 1997. gada. Austrijā ražotā vīna tirgus daļa kopējā vīna pārdošanas apjomā, pārtikas un tamlīdzīgu nespecializēto veikalu segmentā, veidoja 74,9%, kas ir augstākā tirgus daļa kopš 2000. gada.
Saskaņā ar GfK datiem tiešsaistes pircēju skaits no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada oktobrim pieauga par 48%. Internetā vīnu pirkuši aptuveni 124 000 cilvēki. Vidēji šie patērētāji vienam pasūtījumam iztērēja gandrīz 60 eiro.
Tāpat 2020. gada vasarā, vairākos Austrijas vīnkopības reģionos sakarā ar starptautisko ceļojumu ierobežojumiem, pieauga vietējo atpūtnieku skaits, kas veicināja vīna pārdošanas apjumus vīna darītavās uz vietas.
Un visbeidzot par eksportu. Lai arī Austrijas 2020. gada rādītāji vēl nav pieejami, šobrīd ir skaidrs, ka tur būs neliels kritums.
Apkopjot visus šos rādītājus Austrijas vīna mārketinga padomes vadītājs Kriss Jorks (Chris Yorke) atzīst, ka neraugoties uz pozitīvām tendencēm, kopējais šis valsts vīnu pārdošanas apjoms 2020. gadā būs mazāks, nekā 2019. gadā.
Un tagad īsumā par Latviju. VID Akcīzes preču pārvaldes dati arī uzrāda nelielu alkoholisko dzērienu pārdošanas kritumu, tomēr vienlaikus var secināt, ka mazumtirdzniecības veikalos pārdotā alkohola apjoms ir pieaudzis. Vairāk par to kādā no nākamajiem rakstiem.
