Notiekošais Ukrainā un ar to saistītās sankcijas būtiski skar globālo tirdzniecību. Daudzas valstis ar Krieviju negrib vairs nekādā veidā būt saistītas. Bailēs, ka sankcijas var skart uzņēmumus, daudzas transporta firmas atsakās vest jebkādas kravas uz šo valsti. Pat tādu nevainīgu produkciju kā vīns. Neviens uzņēmums negrib riskēt ar savu reputāciju un ciest zaudējumus. Tas skar arī vīna un cita veida alkohola tirdzniecību.
Krievija ir 8 lielākais vīna importētājs pasaulē, bet atsevišķās dzērienu pozīcijās - augstāk. Piemēram, dzirkstošo vīnu, tā atrodas 5. vietā. Ne velti Francijas šampanieša ražotāji, samierinājās ar faktu, ka Krievijā ražotam dzērienam jau kādu laiku uz etiķetēm oficiāli tiek rakstīts “шампа́нское vai labākā gadījumā shampanskoye”, bet Francijā Šamapaņas reģionā ražotajam jāraksta “Dzirkstošais vīns”. Tas pats sakāms par konjaku. Lai arī lielākā daļa cilvēku dzīvo nabadzībā, tomēr šeit eksistē ļoti liels pieprasījums pēc luksus precēm, tai skaitā arī pēc dārga alkohola. Līdzīgi ir arī Ukrainā, kas lai arī nav tik liela vīna importētāja, kā Krievija, tomēr kaut vai sava iedzīvotāju skaita dēļ tā ieņem pietiekami nozīmīgu vietu.
Kādēļ es to pieminu? Caur Latvijas ostām vienmēr ir noritējusi aktīva tranzīta kustība ar Krievijai paredzētām alkohola kravām. Latvijā atrodas vairākas muitas noliktavas, kurās tiek glabāts alkohols, kas paredzēts Krievijas un vairāku citu uz Austrumiem no Latvijas esošo valstu tirgiem. Šeit kravas te tiek sakomplektētas, pudeles aplīmētas ar šo valstu akcīzes nodokļiem un pēc vajadzības nosūtītas pircējiem. Kopējais šāda tranzīta alkohola apjoms vairākas reizes pārsniedz Latvijas tirgū esošā alkohola apjomu. Viss šis lielais dzērienu apjoms ir nonācis šeit, vai vēl ir ceļā uz Latvijas noliktavām. Tālāk, jau iepriekš minētās loģistikas, vai citu grūtību dēļ, šīs kravas netiek tālāk un paliek Latvijā.
Sekojot Latvijas alkohola tirgum vairāku gadu garumā esmu pamanījis, ka laiku pa laikam, mūsu veikalu plauktos parādās dažādi Latvijas tirgum netipiski dzērieni vai to cena ir zemāka nekā ierasts. Runājot ar izplatītājiem esmu nonācis pie atziņas, ka tas saistīts kādu alkohola kravu, kuru pārdevējs atvedis līdz Latvijas muitas noliktavai, bet pircējs ārzemēs ir bankrotējis vai kādu citu iemeslu to nevar saņemt. Ko darīt tālāk? Katra diena, kamēr tiek meklēts jauns pircējs, tā pavada noliktavā, kas rada izmaksas arī tās tālāka pārvešanu citur rada izmaksas.
Bieži vien, lai minimizētu zaudējumus īpašnieks to mēģina pārdot uz vietas Latvijā par ļoti zemu cenu. Ja Latvijas pircējs, redz ka spēs to realizēt vietējā tirgū, dzērieni paliek Latvijā un nonāk veikalu plauktos. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsu tirgū var parādīties interesanti produkti par pievilcīgām cenām.
Pastāv arī cits iemesls. Kā jau tika minēts, Krievija ir liels dzērienu tirgus. Ja tas tiek izslēgts no spēles, tad rodas jautājums – kur likt visu saražoto apjomu? Tas var radīt pārprodukciju, kas ietekmēs arī cenas. Taču te jāņem vērā, ka pieaugušo energoresursu dēļ pieaugusi arī pašu dzērienu pašizmaksa.
Tagad negatīvās ziņas. Notiekošais Ukrainā ir ietekmējis degvielas cenas. Mēs atrodamies samērā tālu no vietām, kur notiek vīna un arī citu dzērienu ražošana. Tas viss sadārdzina preču pārvadājumus un ietekmē gala produkta cenu.
Latvija ir valsts ar nelielu tirgu un Eiropas nomalē. Uz šejieni kravas neved tik daudz pārvadātāju, kā uz Itāliju vai Spāniju. Arī tas apgrūtina preču loģistiku, bet ņemot vērā tas, ka no Latvijas ostām uz Krieviju kravas vairs neies, vēl vairāk sadārdzinās transportu.
Apkopojot visu: Īstermiņā notiekošais Ukrainā var ietekmēt pozitīvi, bet vidējā un ilgākā termiņā negatīvi.
