Katru es obligāti dodos kādā vīna ceļojumā. Savā vīnziņa karjeras laikā ir apmeklēts vismaz pārdesmit vīna darītavu, kurās nogaršoto vīnu skaits jau sen ir nojucis. Brīžiem liekas, ka ne ar ko mani pārsteigt nevar. Neraugoties uz to šīs it kā sen zināmās lietas parādās pavisam citā gaismā un rodas sajūta ka esi atklājis jaunu pasauli.
Pēdējais šāda veida man atklājums ir vīni no Provansas. Līdz šim man šī Francijas daļa asociējās tikai ar Nicu, Kannām, jocīgiem St. Tropez žandarmiem un kaut kādiem lētiem un garlaicīgiem rozā vīniem, ko izdzert karstā laikā pludmales kafejnīcā. Ak, kā es maldījos! Man šķiet, ka Provansas rozā ir pavisam savādāks. Tajā nav ne miņas no vulgaritātes. Šobrīd man tas vairāk asociējas kā vīns ēdienam un tika pēc tam ar vasaru.
Reģiona vīndari rozā vīna darīšanas mākslu ir noslīpējuši līdz perfektumam. Tas attiecas gan uz mazām vīna darītavām gan lieliem ražotājiem. Lai arī vairāk nekā 80 % no Provansā saražotajiem vīniem ir rozā, te top arī cita veida vīni. Chateu Beaulieu rose 2013 nāk no lielas, supermodernas vietējo vīndaru kooperatīvam piederošas ražotnes kurā 150 lielās ar datoru vadāmās tērauda tvertnēs vienlaikus var pagatavot 3 miljonus litru vīna. Jā, tas neskan pārāk romantiski, taču šādā, perfekti kontrolētā procesā, sliktu vīnu saražot nav iespējams. Un tātad, aromātā baltie ziedi, bārbeles un zemenes. Garša no vienas puses viegla, tomēr vīnam ir sava struktūra un miesa. Skābas agrās vasaras zemenes, baltās un sarkanās jāņogas un kaut kādi eksotiski augļi ar nedaudz saldenām notīm pēcgaršā.
Chateu Beaulieu cuvee Alexander blanc 2013. Aromātā gatavi augļi – bumbieri, ananāsi. Gandrīz nemaz nejūt vīna sastāvā esošās sauvignon blanc ogas. Tiesa tās šajā vīna sastāda tikai 10 %. Garša arī ļoti maiga, bet tajā pat laikā ar raksturiņu. To varētu raksturot kā svaigu augļu kokteilis. Nedaudz banāni, nedaudz bumbieri, āboli, ananāsi.
Viens no kooperatīva biedriem, Villa Beaulieu savā vīna darītavā nelielos daudzumos ražo arī jau augstāka līmeņa vīnu, kura pagatavošanā tiek izmantotas vīnogas kas nākušas no blakus esošiem vīna dārziem. Villa Beaulieu cuvee Berengere 2011. Aromātā izteikta tomēr ne pārāk uzbāzīga vaniļas smarža, kas liecina par ozolkoka mucas klātbūtni. Garša, greipfrūti, skābi apelsīni, āboli, ar nedaudz raupjiem minerāliem. Lai arī šobrīd var just, ka darīšana ir ar augsta līmeņa baltvīnu, tomēr manuprāt vēl vajadzētu nedaudz pagaidīt, lai augļi ar minerāliem vēl labāk sarastu viens ar otru.
Oficiāli Provansā neeksistē gran cru vīnu klasifikācijas, tomēr apritē ir šī reģiona izcilāko ražotāju saraksts. Viens no slavenākajām reģiona ražotājiem ir Domaines Ott, kam pieder trīs vīna darītavas šajā reģionā. Lielākā daļa šī ražotāja dzērienu tiek izdzerti turpat vietējās Provansas kūrortpilsētās. Par šī ražotāja vīniem liecina kaut vai tas, ka pagājušajā gadā, St. Tropez pilsētā viss Domaines Ott rozā vīns bija izdzerts jau jūlija vidū.
L
es Domaniers Côtes de Provence Rosé 2013 Aromātā svaigas sarkanās ogas. Aromāts nav pārāk gaisīgs. Drīzāk es teiktu nedaudz pat smagnējs. Garšs uzbūve pat nedaudz velk uz sarkanvīna pusi. Dārza zemenes un brūklenes. Nepierasti, ka nav avenes. Nobeigumā nedaudz rūgti ķiršu kauliņi un minerāli. Šis nav aperitīvs. Pie šāda stila vīna man prasās ēdiens. Grilēts lasis vai jūras veltes.
Château Romassan Rosé Coeur de Grain 2012 .Šis vīns nāk no nelielā Bandolas reģiona. Pats vīns ir pildīts, klasiskā Provansas pudelē tādējādi uzsverot piederību šim reģionam. Aromātā uzreiz jūtams, ka ir šis ir pavisam citas klases vīns! Viegls, ārkārtīgi elegants un neuzmācīgs ziedu un augļu sajaukums. Persiki, aprokozes. Garšā biezs, apaļīgs ar pārsteidzoši zīdainu struktūru. Vīndarim ir izdevies atrast perfektu līdzsvaru starp saldeniem augļiem un nedaudz skābākām ogām. Ļoti niansēts rozā vīns gardēžiem.
D
omaines Ott, no vienas puses respektē Provansas tradīcijas, no otras puses tiek eksperimentēts ar jaunām, šim reģionam netipiskām, vīnogu šķirnēm. Tieši tāds ir Clos Mireille Blancde Blancs 2012. Tā sastāvā ir tradicionālā Bordo vīnogu šķirne semillion un Vidusjūras reģionam raksturīgā vermentino, ko šeit dēvē arī par rolle. Aromātā jūtami viegls ozolkoka raksturīgais vaniļas aromāts ar manuprāt tādu kā vaska piesitienu. Sākotnēji garšā arī jūt ozolkoka klātbūtni un riekstus, tomēr pēc mirkļa tas viss aiziet otrajā plānā un uzpeld tropiskie augļi, persiki. Ļoti labi sabalansēts un elegants vīns.
Man šķiet, Provansas vīni iet savu unikālo garšas ceļu. un to stils varētu būt lieliski piemērots Latvijas iedzīvotāju dzīvesveidam un gaumei.
