Katru gadu es dodos vairākos vīna ceļojumos, taču šoreiz savu atvaļinājumu nolēmu veltīt ģimenei ar kuru atpūtos Spānijas Vidusjūras kūrortā Costa Brava, jeb precīzāk pilsētiņā ar nosaukumu Lloret de Mar, kas atrodas ap 80 km no Barselonas. Lai arī šoreiz tam nebija nekāda sakara ar vīnu, tomēr nespēju atturēties un uzrakstīt par redzēto.
Vispirms ko tad cilvēki tur dzer? Uzreiz jābrīdina, ka lielākā daļu no Costa Brava publikas ir tūristi. Pašu spāņu uz ielām ir samērā maz. Iespējams, ka tieši šis apstāklis arī iespaido pieejamo dzērienu klāstu. Vispirms mani nedaudz pārsteidza milzīgais stipro alkoholisko dzērienu piedāvājums. Sākotnēji varēt likties, ka pie vainas ir daudzu tūristu mērķis pēc iespējas ātrāk nonākt attiecīgā kondīcijā, taču mani samulsināja, ka veikaliņu plauktos ir ļoti bieži sastopami premium vai superpremium kategorijas stiprais alkohols. Prasts dzērājs tomēr izvēlētos kaut ko lētāku. Tomēr šī nosacīti dārgā alkohola cenas ir ļoti konkurētspējīgas.
Lūk, daži piemēri, ko salīdzināt ar mūsu veikalu cenām
- - viskijs Techer 7.5 EUR
- - 12 gadus izturēts skotu viskijs Chivas Regal 15 EUR
- - spāņu brendijs Cardenal Mendoza 22 EUR
- - spāņu brendijs Carlos I 25 EUR
- - grieķu brendijs Metaxa 7 zvaigznītes 25 EUR.
- - konjaks Otard V.S.O.P 42 EUR
- - džins Gordon Dry 11 EUR
- - degvīns Moskovskaja 1 litrs 13.50 EUR
- - degvīns Ruskij standart 1 litrs 14 EUR
- - degvīn Finlandia 1 litrs 15 EUR
Līdzīgi kā Latvijā alus piedāvājums veikalos bija ļoti plašs. Sākot no vietējā spāņu alus, kas pudelē maksāja ap 0.60 EUR par 0.5 litru pudeli, līdz pat dārgajam Guiness alum. Pilsētas centra krogos 0.5 l alus kauss maksā ap 2.5 EUR.
Vispatīkamākais aspekts man saistījās ar vienu no Katalonijas firmas zīmēm - dzirkstošo vīnu CAVA. Tiem, kas to nezin, jāatgādina, ka Cava tiek ražota pēc tādas pat tehnoloģijas kā franču šampanietis, tikai no Spānijā audzētām vīnogām. Katrā sevi cienošā bodītē noteikti būs nopērkams šis dzirkstošais vīns, bet jau nedaudz lielākā pārtikas veikalā būs pieejamas vismaz 10 dažādas cavas. To cenas ir sākas jau no 3 EUR un dārgāk, atkarībā no izturēšanas ilguma. Un tas viss par labas kvalitātes dzirkstošo vīnu. 3* viesnīcā, kurā mēs dzīvojām, cavu līdzīgi kā sulu varēja dabūt jau brokastīs. Jāpiezīmē, ka visi manis piefiksētie spāņu dzirkstoši vīni bija sausi (brut, extra brut, brut nature).
Un tagad par kaut ko ne tik skaistu. Pilnīgi nejauši, nokļuvu mistiskā nacionālo spāņu produktu degustācijā. Pie milzīga angāra stāvēja kādi 10 tūristu autobusu un cilvēki tajā tika vesti iekšā uz degustāciju. Iedomājieties lielu telpu ar 1 000 cilvēkiem, kas drūzmējas pie kādām 20 dzērienu pseidomucām, no kurām katrs sev kaut ko lej. Ja iepatīkas, tad turpat blakus ir 1 litra plastmasas pudele, kurā šo dzērienu var iepildīt un nopirkt par 2-3 EUR litrā. Man pietika novērtēt piedāvājumu un pagaršot vienas šādas mucas saturu, lai saprastu, ka tas nav priekš manis. 99 % no visiem vīniem bija saldie, stiprinātie vīni Moscatel vai Heress ar alkohola saturu 15 -18 %. To kvalitāte bija drausmīga. Par laimi, neraugoties uz mūsu zemo pirktspēju tik zema līmeņa alkohols pie mums nav pieejams. Latvijā nopērkamais šāda nosaukuma, stiprinātais spāņu vīns pārstāv pavisam citu, daudz augstākas kvalitātes kategoriju. Iespējams šajā degustācijā redzētais spēj konkurēt tikai ar mūsu vietējo Agdam. Tomēr šī kvalitāte netraucēja dažiem tik pamatīgi sadegustēties, ka radās grūtības atrasts pareizo autobusu.
Tas pats sakāms arī par spāņu gaļas izstrādājumiem. Tūristiem degustēt tiek piedāvāts kaut kas mistisks, bet pārdošanā ir pavisam cits produkts. Jāpiezīmē, ka šāda pat līmeņa saldo vīnu pilsētas centrā var nopirkt 7 EUR par 5 l plastmasas pudeli.
Lai arī kopumā ņemot es biju gaidījis daudz plašāku vīnu piedāvājumu, tomēr kopējais iespaids ir šāds. Vīnus Costa Brava kūrortos var nopirkt par vidēji 30 % lētāk nekā Latvijā. Vienīgais izņēmums ir tāds liels spāņu ražotājs, kā Miguel Torres. Paradoksāli, tomēr Lort de Mar viņa vīns maksāja pat dārgāk nekā pie mums Latvijā. Acīmredzot tāda ir šī ražotāja politika, kas cenas diferencē pēc attiecīgās valsts iedzīvotāju pirktspējas.
