Ziemassvētku un Jaunā gada gaidīšanas laiks ir viena no labākajām iespējām savam svētku priekam iegādāties Latvijā ražotus vīnus. Kāpēc tieši tagad?
Latvijas vīni top nelielos uzņēmumos, kurās kopējie ražošanas apjomi bieži vien nepārsniedz 10 000 pudeļu vīna. Šī iemesla dēļ tos praktiski nav iespējams ieraudzīt veikalu plauktos. Latvijas vīni pārsvarā tiek izplatīti pašiem vīndariem braukājot pa dažādiem tirdziņiem. Šobrīd ir laiks, kad daudzās pilsētās notiek daudz dažādu Ziemassvētku tirdziņu, kur bieži vien es esmu sastapis arī Latvijas vīndarus ar savu produkciju.
Tā kā cilvēki ir dažādi un arī to gaumes ir dažādas, tad tālāk būs manas ļoti subjektīvās domas par pirkumiem.
Tirdziņos Latvijas vīnogu vīnus atrast būs grūti. Tas tiek ražots tik mazos apjomos, ka tā pārdošanas apjomi ir pavisam niecīgi. Labākajā gadījumā tos var atrast atsevišķos restorānos vai tikai pašā vīna darītavā.
Latvijas klimats ir piemērots dažādu augļu un ogu vīnu radīšanai, tāpēc aptuveni 95% būs ābolu, jāņogu aveņu, ķiršu, pīlādžu, upeņu un citi šāda veida vīni. Vispirms, es ieteiktu pievērst uzmanību ābolu vīniem un sidriem. Es esmu degustējis vairākus simtus to paraugu un par pārliecinoši lielāko daļu no tiem var teikta, ka tie ir labas vai ļoti labas kvalitātes. Šajā segmentā ir iespējams nopirkt gan sausus, gan saldākus gan vienkārši uzgāzētus vīnus, gan garšas ziņā daudz sarežģītākus dzērienus, kuriem burbuļi ir radušies jau pašā rūgšanas procesā. Atsevišķu vietu šajā klasifikācijā ieņem ledus sidri, kas tapuši no saldētiem āboliem. Viss atkarīgs no pircēju vēlmes un maka biezuma.
Ne mazāk interesanti ir vīni no rabarberiem un cidonijām. Tajos bieži vien ir atrasts līdzsvars starp saldumu un skābumu, kas man patīk. Un protams, neaizmirstiet par latviešu klasiku - aveņu un upeņu vīniem. Pēc pieredzes varu teikt, ka labu upeņu vīnu ne vienmēr būs viegli atšķirt no īsta vīnogu vīna. Zināma eksotika būs pīlādžu vīni, kuriem garšā vienmēr būs jūtams zināms rūgtums, taču vairākos gadījumos man nācies sastapties ar ļoti interesantu, lai arī nepierastu garšas buķeti. Tomēr šis vīns nebūs tas, kas patiks visiem.
Ziemassvētkos es ieteiktu padomāt un varbūt šoreiz atturēties no vīniem, kas pārstāv tā saucamo eksotisko kategoriju. Runa ir par dzērieniem, kuru pagatavošanā izmatoti dažādi ziedi un augi (ceriņu, pieneņu, vīgriežu ziedi, u.tml.). Līdz šim es neesmu sastapis nevienu, šāda veida dzērienu, kuru vēlētos nogaršot vēlreiz.
Nobeigumā es vēlreiz ieteiktu izmantot Ziemassvētkus un atcerēties par Latvijas vīniem. Nākamā šāda veida iespēja būs jau vasarā, kad pilnā spēkā Latvijas pilsētās norisināsies dažādi festivāli un gadatirgi.
