Saeima, atsaucoties uz Pasaules veselības organizācijas (PVO) datiem (avots skat.1) par to, ka Latvijā ir viens no lielākajiem alkohola patēriņiem Eiropā, pieņēmusi virkni tirdzniecības ierobežojumu. Manuprāt, ar šiem Pasaules veselības organizācijas skaitļiem kaut kas nav kārtībā. Mēģināšu pamatot kāpēc.
Dati, kas visur mediju vidē figurē ir par 2019. gadu. Visi skaitļi tiek attiecināti uz iedzīvotājiem, kuri ir sasnieguši 15 gadus vai ir vecāki.
Situācija izskatās šādi.
(avots skat.2)
Kā redzams, tad tiešām šajos datos Latvija ar 13.2 litriem tīrā alkohola, patēriņa ziņā ir viena no līderēm. Šādi skaitļi rāda, ka 2019. gadā, katrs Latvijas iedzīvotājs, ieskaitot 15 gadus vecus 8. klases skolniekus, vairāk kā 100 gadus vecus pensionārus, kā arī visus pieaugušos, kas alkoholu vispār nelieto, ir izdzēris 2.5 pudeles vīna vai 10 pudeles alus vai 1.3 pudeles degvīna, viskija, ruma, utmll... dzēriena nedēļā! Tātad ģimene, kurā ir 2 pieaugušie un viens pusaudzis, 2019 gadā katru nedēļu ir dzēruši 7.5 pudeles vīna vai 20 pudeles alus vai gandrīz 3 pudeles stiprā dzēriena. Un tā, visu gadu.
Cik daudz naudas tērējam
Ok, varbūt. Naudas ziņā, tas nozīmē, ka šāda Latvijas ģimene katru mēnēsi alkoholam tērē vismaz 150-200 EUR. Zinot vidējo algu Latvijā rodas šaubas vai visas Latvijas ģimenes to kaut vai finansiāli var atļauties. Zinu, ka daudzi, te mēģinās iebilst, ka alkoholu nepērk veikalā, bet paši pēc savas receptes kaut ko gatavo mājās vai pērk ārzemēs. Taču šoreiz runa nav par to, bet gan par statistiku, kas uzskaita tikai legāli un oficiāli Latvijā pirkto alkoholu.
Interpretējot šos datus, var teikt arī, ka katrs Latvijas deputāts, ministrs, tai skaitā arī Veselibas ministrs katru nedēļu izdzer 2.5 pudeles vīna. Nezinu, cik tas ir reāli, taču balstoties uz šādu pieņēmumu tiek pieņemti lēmumi.
Taču mani samulsināja kāds cits fakts – Itālijā dzer vismazāk. “Hmm...vai tiešām tas tā var būt”, nodomāju es. Esmu daudz ceļojis pa Eiropu un mani novērojumi ir bijuši pretrunā ar redzēto. Es vēl saprastu, ja Itālija būtu kaut kur pa vidu, bet nu ne vismazāk. Šis fakts darīja mani uzmanīgu un pievērsos arī citiem ar alkohola patēriņu saistītiem skaitļiem, kurus nezin kāpēc visi izliekas neredzot.
Cik bieži deram
Blakus kopējam patēriņam, eksistē arī šāds grafiks - “Alkohola patērēšanas biežums”.
(avots skat.4)
Izrādās, ka Latvija ir trešajā vietā starp ES valstīm kur ikdienā alkohola lietošana notiek vismazāk. Eiropas Savienībā alkohola lietošana katru dienu visbiežāk notiek Portugālē, kur piektā daļa (20,7 %) iedzīvotāju lieto alkoholu katru dienu, kam seko Spānija (13,0 %) un Itālija (12,1 %). Zemākais ikdienas alkohola lietotāju īpatsvars ir ap 1 procentu Latvijā un Lietuvā.
Ok, tad varbūt mēs ļoti bieži dzeram reizi nedēļā? Arī te, salīdzinot ar pārējo Eiropu Latvijā (12.3%) un Lietuvā (12.2%) lieto vismazāk. ES vidējais rādītājs ir 28.8%. Abās valstīs aptuveni 31% iedzīvotāju alkoholu lieto reizi mēnesī.
(avots skat.4)
Pretstatā lielākai daļai Eiropas valstu, kur alkoholu lieto katru dienu vai katru nedēļu, Latvijā, tas notiek reizi mēnesī (31.1%). Alkoholu pēdējo 12 mēnešu laikā nav lietojuši 27.3%, kas ir ļoti tuvu Eiropas vidējam rādītājam 26.2%.
Cik daudz izdzeram vienā reizē
No minētā rodas loģisks secinājums – ja mēs dzeram reti, tad lai būtu līderis alkohola lietošanā uz vienu iedzīvotāju Eiropā, tad vienā reizē jāizdzer daudz. Vai tas tā ir?
To noskaidrot var palīdzēt informācija par stipru dzeršanu. Kas Pasaules veselības organizācijas ieskatā ir stipra dzeršana? Tā tiek definēta, ja vienā lietošanas reizē izdzer vairāk nekā 60 g tīra alkohola, kas atbilst sešām alkohola dzēriena vienībām.
Vienā standarta dzērienā ietilpst apmēram 10–12 grami tīra alkohola (avots skat.6), kas atbilst 280–330 ml alus, 150–180 ml šampanieša, 30–40 ml viskija vai cita stipra spirtotā dzēriena, 60–80 ml liķiera un 100–120 ml sarkanvīna. Pareizinām to ar seši iegūstam:
1.6 litri – 1.9 litri alus;
0.9 litri – 1 litri šampanieša;
180 ml – 240 ml stiprā dzēriena;
600 ml – 720 ml vīna.
Ja jūs vienā reizē izdzerat vairāk par minēto, tad tas pēc Pasaules veselības organizācijas sniegtās definīcijas jau skaitās kā stipra dzeršana.
Tagad palūkosimies, kā tas izskatās Eiropas griezumā. Vismaz reizi nedēļā kārtīgi iedzert mīl 11.1 % rumāņu un 11.0 % norvēģu. Tālāk seko Luksemburga (10.5%), Dānija (9.1%) Beļģija (7.6%) un Nīderlande (5.9%). Dati liecina, ka 2.7% Latvijas iedzīvotāju mīl iedzert vairāk nekā pienāktos. ES vismaz reizi nedēļa tā dara 3.7%.
Vidēji 14.8% Eiropas savienības iedzīvotāju stipri iedzer katru mēnesi. Ar lielu atrāvienu līdera pozīcijās ir norvēģi (73.4%), tiesa šī valsts nav ES sastāvā. No ES valstīm saraksta galvgalī ir Dānija (28.7%), Vācija (25.4%) Rumānija (23.9%). Latvijā reizi mēnesī vairāk iedzer 11.5%, Igaunijā 11.3%, Lietuvā 13.4 % iedzīvotāju, kas atkal ir mazāk nekā vidēji ES.
Interesantus faktus par mūsu alkohola dzeršanas paradumiem var uzzināt arī iedziļinoties VID Akcīzes preču pārvaldes publicētajos datos (avots skat.7). Degvīna un pārējo “spirtoto” dzērienu (brendija, viskijs, rums, utml...) īpatsvars Latvijā pārdoto alkoholisko dzērienu struktūrā 2023. gadā aizņēma tikai 12.5 %. Latvijā visvairāk dzer alu – 65.8%. Visa veida vīna un dzirkstošā vīna īpatsvars kopējā alkohola patēriņa struktūrā aizņem 10.6 %, savukārt ja vēl pieskaita arī stiprināto vīnu, tad šis radītājs pieaug līdz 11.2%.
Samērā daudz (7.4%) tiek lietoti tā saucamie dzērieni, ko apzīmē ar nosaukumu “dažāda veida raudzētie dzērieni”. Šajā kategorijā pārsvarā ietilpst sidrs un tamlīdzīgi dzērieni, neskaitot alu un vīnu.
Neatbildētie jautājumi
Saliekot visus manis minētos datus kopā rodas jautājums. Ja Latvija ir valsts, kur dzer ļoti reti, ja Latvija ir valsts, kur vienā reizē izdzer salīdzinoši maz, ja 87.5% no dzērieniem ir ar salīdzinoši maz grādiem, tad kā Latvijā var izdzert visvairāk absolūtā alkohola Eiropā? Man šķiet, ka te kaut kas nav pareizi ar datiem.
Iespējams, pie vainas ir tūristi. Ja kāds igaunis nopērk Latvijā, bet izdzer Igaunijā, tad šo apdomu pieskaita latvietim. Tāpat ja vācu tūrists izdzer alu kādā Latvijas krogā, tad arī to statistikā pieskaita, kā Latvijas iedzīvotāja izdzerto. Uz kopējo, salīdzinoši nelielo Latvijas iedzīvotāju skaitu, tas var izraisīt būtiskas izmaiņas datos un radīt greizu priekštatu par viena iedzīvotāja patērēto alkohola apjomu.
Taču, iespējams, arī citi iemesli un tie saistās ar datu ievākšana. Pieļauju, ka atsevišķās valstīs tiek rēķināts tikai mazumtirdzniecībā pārdotais alkohols. Daudzās Vidusjūras valstīs, kur pusdienās kafejnīcā kāds izdzer glāzi vīna, šis fakts varētu netikt uzskaitīts un alkohola lietošanu un statistikā nemaz neparādās. Tāpat, varbūt, neparādās skaitļi par pašās dzērienu ražošanas vietās vai tiešsaistes tirdzniecībā pārdoto apjomu. Es nezinu. Varbūt ir kādi citi varianti?
Izmantotie datu avoti
- World Health Organization. 2021 European health report.
- Euronews. Europe is home to the world's heaviest drinkers. Which country drinks the most alcohol?
- Oficiālās statistikas portāls. Iedzīvotāju skaits un raksturojošie rādītāji.
- Eurostat. Frequency of alcohol consumption by sex, age and educational attainment level
- Eurostat. Frequency of heavy episodic drinking by sex, age and educational attainment level
- World Health Organization. How much is a standard drink?
- Valsts ieņēmumu dienests. Akcīzes preču aprite
