Pēdējo gadu laikā ļoti strauji modē nāk dažādas dabiskas lietas. Gandrīz visur iespējams ieraudzīt dažādus uzrakstus – dabisks, bio, eko, organisks, bez konservantiem, e-vielām, utt.. Arī vīna pasaulei šī tendence nav gājusi garām.
Jau vairākkārt esmu pieminējis biodinamisko vīna darīšanas pieeju, kas balstās uz dabas un kosmosa enerģijas izmantošanu. Šajā gadījumā runa ir nevis par vienkāršu neiejaukšanos dabas procesos, bet gan par apzinātu darbību, lai veicinātu nepieciešamos dabiskos procesus. Bez šādas pieejas pastāv arī cita – dabīgā un arī bioloģiskā vīna darīšana.
Pastāv daudz dažādu bioloģiskās lauksaimniecības logotipu pārtikas un dzērienu iepakojuma jomā, tostarp ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips (eirolapiņa) un logotipi, kurus izmanto dažādas ES valstis (Latvijā - Latvijas ekoprodukts). Šos apzīmējumus drīkst lietot arī vīna ražotāji, kas attiecīgi ir sertificējuši savu produkciju. Lai iegūtu šo sertifikātu, ir vesela kaudze ar noteikumiem, kā audzēt vīnogas un ko drīkst izmantot šajā un arī pašā vīna ražošanas procesā. Ar pilnu sarakstu var iepazīties ES komisijas regulā Nr. 889/2008. Mani novērojumi liecina, ka bieži vien bioloģiskie vīni nāk no vietām, ar senām vīnkopības tradīcijām, bet kas tomēr atrodas ne tik slavenos un pamanāmos reģionos. Piemēram, Dienvidfrancija. Liels reģions, taču pasaulē tas pazīstams, kā vienkāršu, ikdienišķu vīnu ražošanas vieta. Tieši šeit, dziļos Francijas laukos, kur zeme vēl pieder pašiem vīndariem, nevis lielajām bankām un starptautiskiem finanšu investoriem, ir brīvākas rokas dažādiem eksperimentiem. Nepieciešams tikai kāds, kas uzdrošinās sākt.
To arī izdarīja Gérard Bertrand. Pateicoties viņam pasaule uzzināja, ka Francijas dienvidos var pagatavot arī izcilus vīnus. Te arī palīdzēja bioloģiskā vīna darīšanas pieeja. Šobrīd Gérard Bertrand ir apņēmies savos 410 ha vīnogulāju panākt lai līdz 2020. gadam 50% būtu atzīti kā organiski, bet vēl 30% biodinamiski apsaimniekoti vīna dārzi. Tāpat viņš, aktīvi sadarbojas ar vietējiem bioloģisko vīnogu audzētājiem un no tiem iepērk vīnogas.
Manās rokās nonāca Gerard Bertrand Naturae Sauvignon Blanc 2013, kas kā vēsta uz tā etiķetes esošā informācija ir gatavots neizmantojot sulfītus. Lai arī Gerard Bertrand šobrīd ražo Naturae sērijas vīnus, kas ir marķēti ar eirolapiņu, uz konkrētā vīna nekādu norāžu par bioloģisko sertifikāciju nav, tāpēc pieļauju, ka šī gada ražas vīns vēl bija tapis pārejas laika posmā. Paša dzēriena aromātā nekas neliecina, ka tas radīts no sauvignon blanc vīnogām. Tajā nav ne zaļo ērkšķogu, ne zāles. Smaržā vairāk saldeni citrusi un vīnogas. Garšā kaut kas no mājas vīna. Nedaudz saldumiņš un trekni citrusi. Vērtējot šo vīnu nepamet sajūta, ka labākie gadi tam jau ir aiz muguras, tomēr pieļauju, ka šādi, samērā specifiski, arī jāgaršo īstenam bio vīnam bez sēra izmantošanas.
Kāds cits visai interesants un atšķirīgs vīns nācis no pasaules pretējās puses – Čīles. Iespējams, šī ir viena no vispateicīgākajam vietām bioloģisko metožu izmantošanai vīnkopībā. Pateicoties unikālajām klimatam, un tam, ka šo valsti no pārējās pasaules atdala dabiskās barjeras (okeāns, tuksnesis, kalni un ledāji) Čilē ir samērā maz kaitēkļu un augu slimību, pret kurām pārējā pasaulē nākas cīnīties izmantojot dažādus ķīmiskus preparātus. Ventisquero Tara sērijas vīns nācis no visekstrēmākās un sausākās vietas pasaulē – Atacamas tuksneša. Gadā tur nolīst vidēji 20 ml, jeb 1/10 no ūdens glāzes! Šeit ir gandrīz sterila vide, kurā vīnogas spēj izdzīvot, tikai pateicoties ļoti uzmanīgai mākslīgajai apūdeņošanai. Slimībām un kaitēkļiem te klājas ļoti grūti.
Ventisquero Tara Chardonnay 2014 ļoti parāda chardonnay vīnogu šķirnes labākās puses. Aromātā citrusaugļi, slapjš akmens un rieksti. Garšā ļoti spēcīga. Nektarīni, melones, persiki un protams izteikti jūtams šai vīnogu šķirnei tik raksturīgais krēmīgums.
Vīna ražošanas procesā, nekas netiek pievienots. Cilvēka iejaukšanās ir minimāla. Tas nevienā brīdī netiek filtrēts. Arī rūgšana notiek pateicoties dabīgajiem raugiem, kas ir vīnogu kauliņos. Tiesa pašās beigās pirms pildīšanas pudelēs tiek pievienots nelies sulfītu daudzums, taču tā apjoms ir daudz mazāks par ES bioloģskās lauksaimniecības direktīvā atļauto daudzumu. Tas viss ir ļāvis radīt vienu no vistipiskākajiem no jebkad manis dzertajiem chardonnay vīnogu vīniem.
Kā redzamas, tad mums katram ir sava iekšējā sajūta par to kas ir bioloģiskais vai tradicionālais vīns, bet oficiālam sertifikātam ir tikai sekundāra loma.
