Cilvēkiem patīk salīdzināt dažādas lietas un lepoties ar tām. Nav svarīgi, vai tās ir jaunākā modeļa mašīnas, telefoni vai slavenāko dizaineru apģērbu kolekcijas. Līdzīgi ir arī ar dzērieniem. Noteikti daudzi gribēs nogaršot kādu vīnu, ko kāds cits ir atzinis par ļoti labu esam. Arī es.
Par to, ka vīna reitingi ir kļuvuši tik populāri vispirms ir jāpateicas ameriķānu rakstniekam Robertam Parkeram, kas astoņdesmitajos gados izgudroja un popularizēja savu vērtēšanas sistēmu. Šodien Parkers ir visvairāk atzītais vīna kritiķis, un viņa 100 punktu sistēma parasti tiek uzskatīta par standarta skalu, ar kuru kritiķi novērtē vīnu. Šādu skalu šobrīd izmanto arī vairāki citi vērtētāji. Piemēram, žurnāli Wine Spectator, Wine Enthusiasts, Spānijas vīna ceļvedis Guía Peñín vai Austrijas Falstaff, utt… Visos šajos vērtējumos vīni, kuru novērtēti vairāk par 85 punktiem jau skaitās ļoti labi. Taču ja paraugās no citas puses, tad nez, vai vidējais vīna patērētājs patiešām sajutīs atšķirību starp vīnu ar 89 punktu vērtējumu un vienu ar 90 punktu vērtējumu? Iespējams tāpēc, līdztekus šādai sistēmai pastāv arī citas. Britu vīna kritiķe Jancis Robinson izmato skalu, kur maksimālais punktu skaits ir 20, daudzi vīnus vērtē pēc 5 punktu sistēmas, bet Itālijas vīnu gids Gambero Rosso izmanto sistēmu, kuras pamatā līdzīgi kā Michelin restorāniem ir 3 punktu skalai.
Patiesībā punktu skaits ne vienmēr norāda, cik vīns ir garšīgs. Kritiķi vīnus vērtē, pamatojoties uz produkcijas kvalitāti un reģiona tipiskumu. Ja jums patīk Argentīnas vīns no malbec vīnogām un tāpēc esat iegādājies Francijas malbec, tad iespējams būsiet vīlies jo reģionālo atšķirību dēļ šis vīns jums var nepatikt. Tas pats sakāms par arī par pašiem vērtētājiem. Lai gan pieredzējušie kritiķi var viegli vienoties par vīna ražošanas kvalitāti, viņi sāk strīdēties tiklīdz vīni nonāk augstāko punktu diapazonā, kur katram svarīgās šķiet pavisam citas nianses. Secinājums. Vienam un tam pašam vīnam var būt dažādi, nedaudz atšķirīgi vērtējumi.
Šoreiz gribu piedāvāt vērtējumam divus izcilus vīnus, kurus ārvalstu kritiķi ir novērtējuši ar ļoti augstu punktu skaitu un kurus ir vērtējuši arī, “Latvijas gada vīns” žūrija.
Villa al Cortile, Brunello di Montalcino 2012. Britu vīnu žurnāls Decantar novērtējis ar 95 punktiem un atzīmi kā vislabākais šī stila vīns. Šī vīna 2010 gada ražas versijai Decantar piešķīris 94, bet Roberts Parkers un Wine Enthusiasist ar 91 punktu. 2016. gadā šis vīns nominācijā Latvijas gada vīns ieguva 19. vietu un sudraba medaļu.
Brunello di Montalcino ir vieni no slavenākajiem Italijas kulta vīniem. Tie top Toskānā Montalcino pilsētas apkārtnē to darīšanā tiek izvirzīti ļoti stingri kritēriji. Gadījumā, ja tiek tie netiek ievēroti, vīndarim var draudēt pat vairāku gadu cietumsods.
Kā jau kārtīgs sava stila pārstāvis Villa al Cortile, Brunello di Montalcino 2012 ozolkoka mucā pavadījis 24 mēnešus un pēc tam vēl vismaz pusgadu vīna darītavas pagrabā. Aromātā izteikti ķirši, lakrica, krustnagliņas un nedaudz ādas. Pateicoties izturēšanai ozolā vīns ir apaļš ar maigām miecvielām. Garšā šie paši ķirši, avenes, žāvēti augļi un nedaudz pikantas garšvielas nobeigumā.Lai arī parasti šādi vīni savu augsto cenu garsā sāk attaisnot tikai pēc 10 gadiem, konkrētais vīns jau šobrīd ir uzskatāms par ļoti labi dzeramu.
Viena no samērā pretrunīgākajām vīnogām ir pinot noir. Savu vislabāko izpausmi tā sasniedz Burgundijas sarkanvīnos, taču arī citu reģionu vīndari cenšas neatpalikt. Cono Sur 20 Barrels Pinot Noir ir šāds vīns. Dažādos gados tas ir atzīts par labāko Čīles pinot noir vai labāko savā cenu kategorijā. Amerikāņu kritiķis, kas daudzus gadus sadarbojies ar žurnālu Wine Spectator, James Sucklin 2015. gada ražas vīnam ir piešķīris 93 punktus, žurnāls Decanter 2014. gada vīnam ir iedevis 95 punktus, bet šogad Cono Sur 20 Barrels Pinot Noir 2015 konkursā “Latvijas Gada vīns 2017” ieguva 77. vietu un sudraba medaļu.
Varētu teikt, ka šis vīns ir apvienojis Čīles unikālo klimatu ar Franču Burgundijas tradīcijas. Aromātā dūmakainas sarkanās ogas. Jāņogas, skābas zemenes. Garšā skābenas zemenes, avenes, ķirši un kaut kas no gatavām plūmēm. Kā jau Jaunas pasaules vīnam pienākas tas ir nedaudz biezās un saldāks par Eiropas analogiem, tomēr ne uz brīdi nerada šaubas, ka runa ir par patiešām elegantu pinot noir stilu.
Izvēloties vīnu, akli nesekojiet kritiķu piešķirtajiem punktiem. Reitingi patiesi būs noderīgi tikai tad ja tiem pieiesiet kritiski un apvienosiet ar savām zināšanām.
