Sakē tulkojumā no japāņu valodas nozīmē vienkārši alkoholisks dzēriens. Dzērienu, ko mēs saucam par sakē pašā Japānā sauc par Nihon-shu.
Īstais sakē tiek darināts no speciālām rīsu šķirnēm, kuras tiek audzētas šī dzēriena ražošanai. Interesanti, ka lielākā daļa šajā valstī izaudzēto rīsu ir domāti tieši šim mērķim, savukārt ēšanai paredzētie rīsi pārsvarā tiek importēti. Lai varētu sākt ražot sakē, rīsi vispirms tiek pulēti, tādējādi atbrīvojot tos no mizas. Bieži vien uz pudeles etiķetes tiek norādīts cik liels rīsa % šādā procesa rezultātā tiek norīvēts. Jo lielāks ir % jo augstvērtīgāks skaitās dzēriens. Šāda rīsu pulēšana ir raksturīga vienīgi Japānai, jo Ķīnā tas netiek praktizēts. Tālākais sakē ražošanas process ir ļoti līdzīgs alus ražošanai. Ķīmisku procesu rezultātā rīsos esošā ciete pārvēršas cukurā (precīzāk glikozē) un tālākas rūgšanas rezultātā arī alkoholā. Tīrs, neatšķaidīts sakē ir aptuveni 20o stiprs, taču bieži vien japāņi to atšķaida līdz 15-16o . Pēdējā laikā eiropiešu ietekmē parādījusies mode stiprināt šo dzērienu tādējādi palielinot alkohola saturu, vai dzert tīru, apmēram 25 stipru rīsa destilātu. Tomēr taisnības labad jāsaka, ka šāda veida sakē tiek ražots pārsvarā eksporta tirgiem un pašā Japānā ir reti sastopami. Nereti sakē iztur koka mucās, taču tās noteikti nebūs no ozolkoka. Visbiežāk sekē iztur Japānās ciedra koka mucās.
Dzēriena pasniegšanas temperatūra ir atkarīga no ēdiena un klimatiskiem laika apstākļiem un var svārstīties no 5-50o. Ja tam ir atvēlēta atspirdzinoša dzēriena loma, tad tas tiks pasniegts atdzesēts, savukārt ja ar sakē paredzēts sasildīties, tad tas būs silts. Taču šeit būtu jāpiezīmē, ka jo stiprāks būs dzēriens, jo mazāk tas tiks uzsildīts. Tāpat siltu sakē nekad nepasniegs pie siltiem ēdieniem un otrādi - pie aukstiem ēdienam sakē nav pieņemts atdzesēt.
