Pirms kāda laika savā mājā 2 istabām izlīmēju jaunas tapetes. Pēc izskata abām istabām tapetes bija ļoti līdzīgas, tomēr to cena atšķīrās gandrīz divas reizes. Tie, kas tās redzējuši sākotnēji ir neizpratnē - kāpēc tāda cenu starpība? Visu izšķir nianses, kuras sākumā neviens neievēro. Tas pats sakāms arī par vīnu. It kā divi līdzīga stila vīni, bet cenu starpība ir ļoti liela. Kāpēc? Arī šajā gadījumā ļoti daudzi neizprot, ka mēs maksājam par garšas niansēm. Pirms dažiem gadiem kādā vīna veikalā Jūrmalā biju nopircis vienu no labākajiem Austrijas sarkanvīniem Netzl Anna-Christina 2002, kas maksāja 25 Ls. Dažas dienas atpakaļ to atvēru. Sākumā tas liekas fantastiski maigs un zīdains, pēc brīža tā buķete uzplaukst ar ļoti lielu spēku, un tajā parādās kaut kādas garšvielu notis. Vīna garša ir ārkārtīgi sarežģīta. Tajā var sajust ķiršus, kazenes, zemenes, kuras pēc kāda laika nomaina plūmes, garšvielas. Fantastika, ne vīns. Iespējams, ka šāds neaizmirstams iespaids radās, jo Anna-Christina, manuprāt, bija sasniegusi savu augstāko gatavības pakāpi. Paldies dievam, ka biju nocieties un sagaidīji šo brīdi, nevis izdzēris to agrā jaunībā.
Dažas dienas iepriekš biju pagaršojis kādu it kā līdzīga stila vācu sarkanvīnu, kas maksāja ap 6 Ls. Tā garšā arī bija jūtamas maigas, zīdainas ogas, bet tas bija arī viss. Absolūti bezpersonisks, gluži kā ogu kompots. Abos gadījumos vīna stils un garša ir it kā līdzīga, bet tieši nianses tos padara tik ļoti atšķirīgus. Ja pirmo vīnu neskatoties uz tā cenu es noteikti pirkšu vēlreiz, tad otro, lai arī tas maksā vairākas reizes lētāku es atcerēšos tikai negatīvi. Kā vīnu, kuru dzenoties pēc maigas un līdzsvarotas garšas vīndaris bija padarījis par vulgāri bezpersonisku.
