Saule, zeme, mistiskais kosmosa un dabas spēks. Tā īsumā varētu raksturot tādu visai oriģinālu saimniekošanas veidu, kā biodinamiskā lauksaimniecība. Zināmā mērā to varētu nodēvēt par cilvēku atbildi vispārējai pasaules globalizācijai, mēģinājumu atdot parādu dabai un labot iepriekš pieļautās kļūdas.
Ja bioloģiskās vīna darīšanas filozofija – nekādas ķīmijas, tikai dabīgas lietas, tad biodinamiskā vīnkopība ir jāizskata par nākamo soli. Šajā gadījumā runa ir nevis par vienkāršu neiejaukšanos dabas procesos, bet gan par kaut ko vairāk. Kārtīga biodinamista mērķis ir iekustināt dabas spēkus, kas atdzīvinās mūsu zemi, ko cilvēks ir sabojājis. To var panākt izmantojot dažādus speciālos mēslojumus un kompostus. Ak, jā! Zemi nekādā gadījumā nedrīkst apstrādāt ar traktoru. Tas ar savu smagumu spiež uz zemes plaušām un neļauj tai elpot. Zeme jāapstrādā pēc tēvu tēvu metodes -ar zirgiem vai pat tikai ar lāpstu un kapli. Nu labi, sliktākā gadījumā ar kaut kādu supervieglo traktoru. Visai šai jāsaka visai radikālai ekoloģiskajai pieejai ir arī teorētisks pamats – 1924 gadā austriešu filozofa Rudolfa Štainera lekcijas par lauksaimniecību. Tajās viņš izvirza tādus apgalvojumus, kā ēterisko ķermeņu kustība pa skābekļa kanāliem notiek ar sēra palīdzību, utt... Pusmistiski un diezgan grūti apstrīdami vai noliedzami apgalvojumi. Un tomēr visa biodinamiskās vīnkopības kustība balstās uz šādiem un līdzīga stila teorijām.
Ragu spēks
Lai kādas būtu teorijas, tomēr visa biodinamiskā vīnkopība balstās uz pavisam konkrētām lietām. Vispirms jau tie ir speciālie preparāti. Piemēram, P500. Novembra beigās govs ragā ielieciet mēslus. Tos kārtīgi sablīvējiet, bet pēc tam ierociet zemē līdz pavasarim. Kad nokūst sniegs, izrociet laukā. Raga saturu izšķīdiniet ūdens spainī un kārtīgi to visus samaisiet. Vispirms stundu maisiet pulksteņa rādītāja virzienā, bet pēc tam tikpat ilgi uz pretējo pusi. Tādējādi šajā šķīdumā tiek atmodināta zemes enerģija. Pēc tam pareizā mēness fāzē to visu izsmidziniet uz vīnogulājiem. Šī nav kaut kāda burvju šķīduma recepte no pasaku grāmatas. Tas ir reāls mēslošanas līdzeklis, ko pilnīgā nopietnībā izmanto biodinamiskās vīnkopības piekritēji. Saskaņā ar teoriju govs rags darbojas kā astrālās enerģijas katalizators, kas to uzkrāj ragā esošajos mēslos. Savukārt ierokot tos zemē, enerģija tiek iekonservēta līdz pavasarim. Šādā veidā mēsli tiek uzlādēti tik spēcīgi, ka vienam hektāram pilnīgi pietiek ar 80 g, kas izšķīdināti milzīgā ūdens kvantumā. Ideālā gadījumā, ja mēsli un ragi ir no vienas govs, kas turklāt ir ganījusies kaut kur netālu. Ja jums nav govs ragu, neuztraucaties. Ir arī citi preparāti. Tādi kā, P 503 (margrietiņu ziedi, kas izturēti govs kuņģī) vai P 504 (nātru lapas, kas noteiktu laiku izturētas zemē ieraktā kūdras rullī).
Ūdens un kosmiskā enerģija
Kā cits biodinamiskās vīnkopības elements ir minams ūdens. Kā jau tika minēts, tad viss tiek izšķīdināts lielā ūdens daudzumā. Saskaņā ar teoriju ūdenim piemīt tajā izšķīdušo vielu atmiņas īpašības. Bezgalīgi šķīdinot preparātus, visas ūdenī esošās molekulas tiek piesātinātas ar enerģiju, kas vēlāk labvēlīgi ietekmē vīnogu augšanu. Un visbeidzot visas ar biodinamisko vīnkopību saistītās darbības notiek saskaņā ar attiecīgām mēness fāzēm, jo... Kosmosā klīst enerģija, kuru vajag novadīt līdz zemei. Manis pieminētās manipulācijas attiecīgā laikā palīdz šo spēku novadīt līdz zemei. Bez tam arī uz lauka esošie akmeņi darbojas kā enerģijas kanāli, tādējādi tā koncentrējas vīnogulājos. Nu kā lai te neatceras mūsu pašu Pokaiņu mežu, kurā arī akmeņi piesaista enerģiju.
Argumenti
Bet ko par to visu saka zinātne? Vispirms jau gribētos pozitīvi atzīmēt pašu saimniekošanas metodi. Lai varētu apgalvot, ka kāds praktizē biodinamiku, viņam vispirms ir jāievēro visas bioloģiskās saimniekošanas prasības. Šāda lauksaimniecība un vīnkopība tiešām atstāj iespaidu uz augiem, to augšanas īpašībām un līdz ar to arī uz vīna garšu. Tiktāl viss ir skaidri saprotams un pierādāms. Tomēr ar to nepietiek. Vajadzīgi pierādījumi, ka konkrētā vīna garša ir labāka tieši pateicoties biodinamiskajiem nevis ekoloģiskajiem vīnogu uzdzēšanas paņēmieniem. Šādu pierādīju nav. Eksperimenti parādījuši, ka ogas divos blakus esošajos vīna dārzos, no kuriem vienā tika praktizēta biodinamika, bet otrā parastā bioloģiskā metode neatšķiras, ne pēc ķīmiskā, ne fiziskā, ne bioloģiskā sastāva netašķiras. Vēl vairāk, ne ar ko neatšķiras arī vīnogulāju lapas, vīnogu skaits, lielums un ķekaru smagums. Kāds varbūt iebildīs, ka visi zina, ka pereizā mēness fāzē iestādītie augi augs labāk nekā nepareizā. Tas arī ir arguments par labu biodinamikai. Arī šie cilvēki man jāapbēdina. Šobrīd nav savākts pietiekami daudz zinātniski bezkaislīgu faktu, kas apliecinātu šo efektu. Tāpat nav pierādīts, ka mēness ietekmē aktivitāti biržā vai noteiktā fāzē aktivizējas ne pārāk nosvērti cilvēki. Diemžēl šis efekts joprojām nav pierādīts un paliek tikai tīrā runu līmenī.
Darbs, darbs, darbs...
Un visbeidzot, pēdējais apgalvojums, ka vislabākais pierādījums ir biodinamisko vīnu kvalitāte. Pie mums Latvijā ir nopērkami atsevišķu biodinamisko vīnu ražotāju produkcija. Piemēram, Zind Humbrecht un Marcel Deiss no Elzasas. Par tiem es varu teikt tikai atzinīgus vārdus. Par šo vīnu kvalitāti man nav bijis jāšaubās ne mirkli. Tomēr augstai kvalitātei, iespējams, ir pavisam cits skaidrojums. Biodinamiskā vīnkopības pamatā ir rūpes par vīnu visā tā ražošanas ciklā. No maza vīnogulāja stādiņa līdz pat pēdējai dzēriena lāsei pudelē. Tā visa pamatā ir darbs. Smags darbs, kas prasa arī daudz, fiziska un laikietilpīga roku darba. Daudzi to neiztur un pēc vairāku gadu cīniņa atgriežas parastajā vīnkopības vidē. Tikai tas, kas ar visu sirdi tic tam, ko viņš dara, spēj radīt šos unikālos vīnus.
Domaine Marcel Deiss Pinot d’ Alsace 2011 sastāv no Elzasas reģionā audzētām dažādām, pinot dzimtas vīnogām, kuras papildina viena otru. Vīns ar ļoti plašu aromātu un garšas gammu. Persiki, ananāsi, skābas jāņogas un ērkšķogas. Varbūt pat nedaudz ķiršu lapas. Reizē tipisks un netipisks. Manā vērtējumā tas vienkārši ir ārpus klasiskiem rāmjiem, tomēr nevienu mirkli nerodas šaubas par tā kvalitāti. Kā jau kārtīgam biodinamistam pienākas Marcel Deiss filozofijas pamatā ir zeme. Nav būtiski kādas vīnogas tur aug, jo jebkurā vīna garšā būs jaušama tikai konkrētai vietai raksturīgās garšas. Pat viņa vislabākajos vīna dārzos dažādu šķirņu vīnogas ne tikai aug kopā bet arī novāktas tās tiek kopā. Manuprāt, te arī ir izskaidrojams kāpēc šie vīni sanāk tik savdabīgi un tik precīzi garšā atspoguļo konkrētās vietas augsnes un mikroklimata īpatnības. Un tam nav nekā kopīga ar mistiku.
