Par vērojumiem savā vīna dārzā stāsta SIA "Raganas vīna kalns" īpašnieks Mārtiņš Barkāns. (Fragmenti no intervijas Latvijas avīzē 7.11.2012.)
Pārbaudot pamazām radies priekšstats par šķirņu piemērotību lauka apstākļiem. Protams, lai izvērtētu, kas der un no kā jāatsakās, nepietiek tikai ar divām ražas sezonām - pārbaudes process ilgst vismaz piecus gadus. Var teikt, ka izmēģinājumi ir pusceļā.
Barkānu komercdārzā ir aptuveni 20 vīnogu šķirņu un hibrīdu. Dažas no tām nav piemērotas pat Kurzemes reģionam. Mūsu klimata apstākļi netīk gan no Vācijas atvestajai Riesling (viena no populārākajām sausā vīna šķirnēm, ko ļoti plaši audzē Eiropas vīna audzēšanas reģionu ziemeļos), gan austriešu Zweigelt (populāra sarkanvīna šķirne), no tālākiem eksperimentiem izslēgšot arī Phoenix, Regent, Ortega.
Ļoti cerīga audzēšanai Latvijas dārzos ir balto vīnogu šķirne Solaris (Vācija) - spēcīga auguma un ar labu ražību. Ogas kraukšķīgas, ar patīkamu svaigumu, turklāt tajās nav pārmērīgi daudz skābes, bet cukurus uzkrāj labi. Šķirne derīga vīna gatavošanai. Lai gan uz vīnogulājiem veidojas miltrasas punktiņi, slimība tomēr neiet plašumā.
Ja ir vēlme eksperimentēt ar ziemeļu sarkanvīniem, ieteicams stādīt Vācijā selekcionēto hibrīdo šķirni Rondo. Ziemā piesedzot, to audzē pat Igaunijā.
Bez piesegšanas Latvijā aug Hasanskij Sladkij - ražīga, pietiekami salizturīga, labi turas pretī neīstajai miltrasai, turklāt varētu būt piemērota arī vīna gatavošanai. Perspektīva vīna šķirne audzētāja skatījumā ir Skujiņa-675 (Krievijā pazīstama kā Moskovskij Ustoičivij) - ogas nelielas, saldas (pat šogad tajās cukuru bijis virs 20 %), ar patīkamu aromātu. Mērenu salu šīs šķirnes vīnkoki pacieš nepiesegti un ražo ļoti bagātīgi.
Šā gada Latvijas vīnogu vīna konkursā pirmo vietu ieguva Mārtiņa darinātais, tapis no divām Paula Sukatnieka šķirnēm. Tās abas - gan Spulgu, gan Gunu - noteikti var ieteikt Latvijas vīna dārziem. Pagājušajā gadā laureāta godā bija Ričarda Ivanova baltvīns no Sukribes. Par Zilgu, vispopulārāko no Sukatnieka šķirnēm, gan viedokļi ir pretrunīgi. Pašu mēģinājumi iegūt no Zilgas baudāmu vīnu esot izgāzušies, savukārt Ievas un Kasparu Sūniņu sārtvīns no šīs šķirnes šogad ieguva trešo vietu. Saldumu ogās gan Zilga uzkrāj gausi un cukura līmenis nav īpaši augsts (17 - 20 %). Toties šīs šķirnes vīnkokus nebiedē sals, un tā ir liela priekšrocība.
Par tālākas izpētes vērtu vīndaris uzskata Vācijā radīto vīna šķirni Siegerrebe. Ogas nelielas, taču fantastiski garšīgas un aromātiskas! Tā veidota, krustojot Madeleine Angevine un Gewürztraminer, iemantojusi labākās vecākaugu īpašības. Ir arī trūkumi: zema ražība, augums ne visai spēcīgs, tādēļ augi jāstāda ciešāk. Diemžēl pie mums šķirne nav īpaši ziemcietīga, bez piesegšanas neziemos.
Interesanta ir Kanādā radītā balto vīnogu šķirne Vandal Cliché, tā labi pārziemo, bagātīgi ražo (nepieciešama normēšana) oktobra beigās cukura līmenis bija 21 - 22 %.
Mārtiņa dārzā aug arī Anglijā plaši audzētā franču hibrīdā šķirne Seyval Blanc. Kopumā izturīga pret sēņu slimībām, vīnogulāji spēcīga auguma un ar labu ražību. Augstu cukura līmeni gan šī šķirne nesasniedz, taču ir piemērota šampanieša gatavošanai. Tiesa, lai Seyval Blanc dārzā spētu nogatavoties, vajadzīga garāka un siltāka vasara, nekā tā bija šogad. Šovasar laika apstākļi nelutināja. Ziedēšanas laikā stipri lija, vīnogas slikti apputeksnējās, rezultātā daudzām šķirnēm ogas neattīstījās vai veidojās ļoti nevienādas pēc lieluma, arī ķekari bija mazi.
Par vairāku ārzemju šķirņu vīnogu īsto garšu un aromātu pagaidām vēl nevar spriest, tāpēc pārbaude dārzā turpinās. Ungāru Bianca, kas pērn deva pirmo ražu un tās vīns šā gada konkursā ieguva 2. vietu, šoruden izcēlās ar tik sliktas kvalitātes ogām, ka tās palika nenovāktas.
- Ja šķirne dabiskā veidā spēj uzkrāt vismaz 17 - 18 % cukuru, no vīnogām var pagatavot ļoti vieglu, aromātisku vīnu ar 8 - 9° alkohola, - stāsta dārza saimnieks, Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrības biedrs. - Diemžēl vairākumam šķirņu, nesaņemot pietiekami daudz saules gaismas un siltuma, ogās ir pārāk liels skābju saturs, tās nepagūst nogatavoties. Bet vīnam derīgā sulā skābums nedrīkst pārsniegt 0,5 - 0,8 % jeb 5 - 8 g uz litru. Ja skābe ir nedaudz virs ideālā līmeņa, to var samazināt, piemēram, vīnu izsaldējot, turpretī, ja tuvojas 2%, atbrīvoties no skābes ir praktiski neiespējami, kvalitatīvs sausais vīns nesanāks.
Pilnu Interviju ar Mārtiņu Barkānu var izlasīt laikrakstā Latvijas Avīze
