Laiku pa laikam, veikalā pērkot vīnu kādam konkrētam pasākumam es dažkārt pieķeru sevi, ka pārāk daudz domāju nevis par konkrēto vīnu garšu, bet gan par tā saderību ar ēdienu, notikumu vai viesu kompāniju. Sevišķi mani priecē, ja izdodas atrast vīnu kādam ēdienam. Pēdējai notikums man saistās ar ciemošanos pie mātes.
Bija plānotas nelielas svinības, kurās paredzētas baudīt tradicionālios mēlīšu salātus. No kombinācijas ar dzērienu veidokļa diezgan sarežģīts ēdiens, jo to sastāvā bez gaļas ir marinēti gurķi, majonēze, ketčups. Lai atrastu piemērotu vīnu, mans domu gājiens bija šāds: Gaļa ir pārāk smagnēja, lai derētu viegls baltvīns. Savukārt ozolkokā izturēts baltvīns, būs jau pārāk smags priekšs šīs uzkodas. Arī sarkanvīns būs par smagu un miecvielas par daudz kontrastēs ar ēdienu. Un tad es atcerējos, ka pastāv taču arī rozā vīns. Jā tas būs īstais! Tā es nonācu lielveiklā pie rozā vīnu plaukta un atkal sāku prātot. Čīles rozā būs par spēcīgu un skābu. Tātad, Jaunā pasaule te nederēs. Pussaldais rozā arī. Tas netiks galā ar skābo gurķi un ketčupu. Jāņem kaut kas ar lielāku skābes saturu.
Tā es nonācu līdz B&G Rosé d'Anjou 2009, kas, manuprāt, saskanēja ļoti labi. Šis vīns nāk no iespējams slavenākā rozā vīnu reģiona Francijā - Anžū. Vīna aromāts ir ļoti ogains. Viegli varēsiet sajust skābenes zemenes, avenes un ķiršu notis. Ja baudīsiet atdzesētu, tad garša būs svaiga, dzīvīga. Ja vīns būs silts, tad sajūtas būs kā vecam kompotam. Tieši tāpēc, lai tas jums nesagādātu vilšanos, es sirsnīgi iesaku to glabāt ledusskapī nevis virtuves bufetē.
