Alkoholisko dzērienu tirgu nevar skatīt atrauti no globālās pasaules, tādēļ arī to ietekmē notikumi, kas saistīti ar nu jau slavenā Corvid - 19 pandēmiju.
Sākšu ar notikumiem Ķīnā. Liekās, ka ķīnieši dzer tikai savu rīsu vīnu un viss, taču tā nebūt nav. Augot šīs valsts ekonomikai un arī iedzīvotāju labklājībai, vīna patēriņš šajā valstī, pēdējos 10 gados ir pieaudzis par 50%, savukārt vīna imports pieaudzis par 500 %. Šobrīd šī valsts ir 4. lielākais vīna importētājs pasaulē. Ķīna un arī visa pārējā Āzija pateicoties milzīgajam iedzīvotāju skaitam, ir ļoti, ļoti liels tirgus. Vispirms tas ir ļoti nozīmīgs konjaka tirgotājiem. Daudziem ražotājiem eksports uz Āziju veidoja 50% no visiem saražotiem apjomiem. Sevišķi tas sakāms par pašu dārgāko premium un ultra premium segmentu. Savulaik, Ķīnas valdības lēmums, aizliegt ierēdņiem dāvanā pieņemt konjaku, noveda pie nozīmīgiem konjaka pārdošanas apjoma krituma pasaulē.
Nenotiek Jaungada svinības
Tātad, kas notika. Neilgi pirms Ķīniešu jaunā gada svinībām sākās koronavīrusa epidēmija. Lai ierobežotu tās izplatību, valdība ieviesa karantīnu. Tas nozīmē, ka tika pārtraukta sakari ar Ārvalstīm un satiksme starp daudzām šīs valsts provincēm. Tas momentāni atsaucās uz Duty Free tirdzniecības apjomiem lidostās. Šis bija ļoti nozīmīgs konjaku un citu dārgo dzērienu tirdzniecības kanāls. Tika ierobežota iedzīvotāju pulcēšanās un atcelta publiska Jaunā gada svinības pēc Āzijas kalendāra. Tā rezultātā bāri, restorāni un daudzas citas dzērienu tirdzniecības vietas tika slēgtas. Karantīnas apstākļos alkohols nebūt nav tā, pirmās nepieciešamības prece, kuras dēļ ir vērts riskēt un pamest mājas. Dzērienu pārdošanas apjomi dramatiski kritās. Loģiski, ka tas noveda arī pie importa krituma. Vēlreiz jāatgādina, ka karantīnas ierobežojumi tika ieviesti neilgi pirms paredzētajām Jaunā gada svinībām, kas ir gada lielākie svētki Āzijā. Gatavojoties tām, vietējie tirgotāji bija iepirkuši pietiekami lielus dzērienu krājumus, kas tagad stāv noliktavās. Sevišķi smagi cieta jau manis pieminētie konjaka ražotāji un Austrālijas vīndari, kuriem Ķīna bija lielākais vīna eksporta tirgus. Pēc Austrālijas vīndaru asociācijas presē minētā, kritums veido 90% no kopējā uz šo valsti eksportētā vīna apjoma. Tam, klāt pieplusojas nesenie ugunsgrēki, kuros arī cieta Austrālijas vīnogulāji. Viņiem būs smagi. Kad situācija normalizēsies un ķīnieši atkal sāks dzert, neviens neņemas prognozēt, taču viens ir skaidrs - kamēr netiks izdzerti vecie Jaungada svinībām paredzētie krājumi, tikmēr neviens neko jaunu nepirks, un tas nebūs drīz.
Itāļu problēmas
Eiropā vislielākos zaudējumus pagaidām, cieš Itālijas vīndari. Itālijas, pēc saražotā apjoma ir pirmajā vietā pasaulē pēc vīna ražošanas apjomu ziņā. Sākotnēji valdība noteica karantīnu tikai Itālijas ziemeļu reģionos, kur tiek saražots aptuveni 20% no Itālijas vīniem. Šeit ražo tādus vīnus, kā Prosecco, Asti , Amarone, Valpolicella, Barolo, Soave un daudzus citus. Papildus tam, pienāca ziņas, ka daudzi kravas automašīnu šoferi atsakās braukt uz vīrusa skartajās teritorijā esošām noliktavām. Punktu visam pielika atsevišķu valstu prasības pēc sanitārā sertifikāta, kas apliecinātu ka no šiem reģioniem nācis vīns nesatur koronavīrusu. Runā,ka sevišķi aktīvi šāda neeksistējoša sertifikāta prasītāji esot bijuši franči. Lai arī mediķi uzsvēra, ka vīruss netiek pārnēsāts ar pārtiku, tas nelīdzēja. 9 martā ES pārtikas drošības pārvalde izplatīja oficiālu paziņojumu, ka saturēja ziņu, ka nav pierādījumu, ka pārtika varētu būt vīrusa izplatīšanās avots vai ceļš. Pēc pēdējām ziņām, tas situāciju nav mainījis. Ne mazāks trieciens vīndariem bija arī restorānu un citu sabiedriskās ēdināšanas vietu darbības limitēšana, un protams, tūrisma sabrukums. Šogad Garda ezera apkārtne Lieldienu brīvlaikā nesagaidīs vāciešu un citu valstu tūristu pūļus, kas protams, dzēra arī vīnu. Kā būs vasarā? Neviens nezina. Tagad karantīnā ir visa Itālija un aprakstīto situāciju var attiecināt uz pārējiem reģioniem, kas vēl dramatiskāk pasliktinājis vīna situāciju.
Vīna plūdi
Līdzīga situācijas šobrīd jau ir arī citās Eiropas vīna valstīs. Arī tur vērojams iekšējā patēriņa kritums, bet eksports saskaras ar lielām loģistikas problēmām un produkcijas pieprasījuma trūkumu daudzos tradicionālos tirgos. Šo situāciju labi raksturo notiekošais Burgundijā. Daudzus gadus pieprasījums pēc šī reģiona vīniem vairākas reizes pārsniedza piedāvājumu. Pirms kādam kaut ko pārdot, daudzi vīndari vēlējās iepazīties ar pircēju, saprast kas tas ir par cilvēku un tad izlemt, ko un cik daudz šim pircējam viņš pārdos. Par cenu neviens nerunāja. Klientam bija jābūt priecīgam, ka tas vispār kaut ko dabūs. Tagad vīndari sākuši paši apjautāties, vai pircējs kaut ko nevēlas.
Bažas Eiropā rada arī iespējamā Austrālijas vīndaru aktivitāte. Līdz šim viņi galveno uzmanību veltīja Ķīnas tirgum. Sastopoties ar problēmām Āzijā viņi varētu mēģināt pārorientēties uz Eiropas tirgu. Tas pats sakāms arī par Čīles vīndariem, kas arī eksportēja lielus apjomus uz Ķīnu. Tas viss nozīmētu smagu konkurences saasināšanos Eiropā, kur vietējie vīndari līdz šim jutās pietiekami stabili.
Vai raža sapūs?
Kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē? Daudz kas būs atkarīgs no tā cik ātri situācija sāks normalizēties un cilvēki atkal sāks ceļot, apmeklēt restorānus, rīkot svinības un pasākumus. Ja situācija Eiropas vīna valstīs neatrisināsies līdz jūnija vidum, tad sagaidāmas ļoti lielas problēmas. Galvenais iemesls būs sezonas darbaspēka trūkums. Saglabājoties ceļošanas ierobežojumiem, Rumānijas, Polijas, Ukrainas un citu Austrumeiropas valstu strādnieki vienkārši nenokļūs līdz Francijas, Itālijas, Vācijas, Spānijas vīna dārziem. Liela daļa ražas vienkārši sapūs uz lauka. No otras puses jebkurā gadījumā šogad pasaules tirgū būs liels vīna pārpalikums. Tā kā, ierobežojumu dēļ netiks izdzerts viss plānotais, vajadzētu samazināties cenām. Teiktais attiecas uz visiem alkoholisko dzērienu veidiem, tai skaitā arī uz alu. Jācer, ka importētāji spēs to izmantot. Tomēr arī tie ir pašreizējās situācijas novājināti un daudziem no viņiem noliktavas ir pilnas ar neizpārdoto dzērienu kastēm. Tāpat šī paša iemesla dēļ, visticamāk, trūkst līdzekļu jaunu iepirkumu veikšanai. Te viss būs atkarīgs no daudzu valstu, ne tikai Latvijas, sniegtā atbalsta saviem uzņēmējiem.
