vinzinis.lv

 

Populāras lietas par dzirkstošiem vīniem



Jau daudzus gadu desmitus dzirkstošais vīns ir neiztrūkstošs dzēriens, bez kura neiztikt nevienās svētku reizēs. Bez tā nevar sagaidīt arī Jauno gadu, tāpēc nolēmu apkopot dažas visiem zināmas lietas par šo dzērienu.



Dzirkstošo vīnu visbiežāk gatavo pēc divām metodēm:

I. Klasiskās metodes jeb méthode champenoise. Pamata vīns tiek iepildīts pudelēs, kur tam vēlreiz pievieno vīna raugu un nedaudz cukuru. Pudelēs, kurām pagaidām ir metāla korķi sākas otrreizējā rūgšana. Šajā rūgšanas procesā tad arī rodas gāze. Šādā stāvoklī vīns pagrabā pavada vairākus mēnešus un pat gadus. Tuvojoties glabāšanas termiņa beigām pudeles pakāpeniski tiek nedaudz pakratītas un pārvietotas, tā, lai rūgšanas procesā radušas duļķes pamazām uzkrātos pudeles kakliņā. Mūsdienās daudzās ražotnēs šis process ir automatizēts, tādējādi izvairoties no subjektīvā cilvēciskā faktora, kas var ietekmēt dzēriena kvalitāti.
Pēc šī termiņa beigām kakliņu sasaldē un pudeli atver vaļā. Tādā veidā vīndari atbrīvojas no duļķēm, jo sasalušais ledus korķis ar duļķēm spiediena ietekmē tiek izšauts laukā. Pēc tam dzērienam nedaudz pievieno trūkstošo vīnu, nedaudz cukura un tikai tad aizkorķē ar mums jau tik pierasto korķozola korķi. Dzirkstošais vīni ir gandrīz gatavs. Tam tikai daži mēneši jānomierinās pagrabā un tad tam tiks uzlīmēta etiķete un to varēs laist pārdošanā.

II. Otra populārākā ir tā saucamā rezervuāru jeb charmat metode, pēc kuras vīna otrreizējā rūgšana notiek nevis pudelēs, bet gan metāla rezervuāros, ar rauga plāksnītēm. Šī ir pati būtiskākā atšķirība salīdzinājumā ar klasisko metodi. Šī ir vispopulārākā dzirkstošā vīna pagatavošanas tehnoloģija pasaulē.  Tā ir lētāka, un dzērienu iespējams pagatavot dažu nedēļu vai mēnešu laikā.

Dzirkstošo vīnu var gatavot, arī vīnu uzgāzējot. Pudelē vienkārši iepilda ogļskābo gāzi, taču šāda dzēriena garšas īpašības ir ārkārtīgi vājas un burbuļi ļoti ātri izbeidzas.


Šampanietis
Visslavenākais dzirkstošai vīns ir šampanietis. Tas tiek gatavots pēc jau pieminētās klasiskās metodes un to gatavo Šampaņas apgabalā. Lai gan tā ražošanā ir atļauts izmantot veselu kaudzi vīnogu šķirņu, tomēr gandrīz vienmēr šampanietis tiks darināts no šīm trim vīnogām: baltās vīnogas - chardonnay, sarkanās – pinot noir un pinot meunier.
Ja dzēriens būs gatavots tikai no baltām chardonnay ogām, tad uz etiķetes būs rakstīts Blanc de Blanc, Ja dzēriens būs tikai no sarkanajām vīnogām, tad uz etiķetes būs rakstīts Blanc de Noir.

Kāpēc uz etiķetes nav gads?
Šampanieti visbiežāk ražo, sajaucot no vairāku ražas gadu vīnus. Tas ir tāpēc, ka šis reģions ir atrodas tālu Francijas ziemeļos, te ne vienmēr izdodas labas ražas. Sajaucot labas gada ar ne tik veiksmīga gada vīnu, sanāk pietiekami labs šampanietis. Ja šampanietim uz etiķetes ir gads, tad tas ir ražots gandrīz tikai no izcilā gadā augušām vīnogām. Šādi tiek pagatavots tikai aptuveni 10% šī dzēriena.

Kāpēc šampanietis ir tik dārgs?
Dzēriena cenā lielāko daļu izmaksu veido vīnogas. Tā kā pieprasījums pēc šampanieša ir augsts, bet to drīkst ražot tikai no noteiktos apgabalos audzētām vīnogām, vīnogu audzētāji var atļauties turēt augstas cenas. 1 kg vīnogu maksā aptuveni 6 EUR, savukārt lai saražotu vienu pudeli nepieciešams 1.2 kg ogu. Savu daļu izmaksu veido arī ilgstošā izturēšana pudelēs. Šampanietis vismaz 18 mēnešus jānotur pudelēs kopā ar raugiem. Ļoti bieži tas ir ilgāks. Tā nozīmē iesaldēta nauda, kuru varētu izmantot citiem mērķiem.


Pēc klasiskās šampanieša tehnoloģijas ražo arī daudzus citus dzirkstošos vīnus:
Cava – spāņu dzirkstošais vīns, kas ražots pēc minētās tehnoloģijas, tikai tā pamatā ir spāņu vīnogas macabeo, parellada un xarello. Tā dzimtene ir Katalonija, tomēr to nedaudz ražo arī ārpus šī Spānijas reģiona. Līdzīgi kā šampanieša gadījumā arī cava ražošanā atļauts izmantot vēl dažas citas vīnogu šķirnes. Pudelē, kopā ar raugiem cava jāiztur vismaz 9 mēnešus. Cava Reserva – 15 mēnešu, bet Cava Gran Reserva vismaz 30 mēnešus.
Cava ir lētāka, jo ogas maksā daudz mazāk nekās Šampaņā, tomēr ilgstoši izturēto dzērienu cenas ir tuvas šampanietim.

Franciacorta – itāļu dzirkstošais vīns, kas ražots pēc klasiskās tehnoloģijas. Šī dzēriena ražošanā pamatā izmanto šampanieša vīnogu šķirnes, kas augušas šāda pat nosaukuma reģionā, kas atrodas netālu no MIlānas. Pudelē, kopā ar raugiem franciacorta jāiztur vismaz 18 mēnešus. Šim dzērienam ir vēl kāds interesants paveidos – saten. Ja uz etiķetes redzat šo vārdu, tad dzērienā būs nedaudz mazāk gāzes nek'parasti. Tas darīts ar nolūku, lai franciacorta saten labāk saderētu ar ēdienu.

Crémant  –  tā, sauc franču dzirkstošo vīnu, kas ražots pēc klasiskās tehnoloģijas, bet ārpus Šampaņas. Oficiāli Francijā ir 8 cremant reģioni un Crémant de Luxembourg ārpus šīs valsts robežām. Katrā no tām nedaudz atšķiras atļautās vīnogu šķirnes un izturēšanas ilgums, tomēr visus vieno klasiskā šampanieša tehnoloģija.

Bez jau minētām vietām arī citur pasaulē ražo lieliskus dzirkstošos vīnus, kas ražots pēc tādas pašas tehnoloģijas, kā šampanietis. Lai to uzsvērtu ražotāji uz etiķetes bieži vien min vārdu tādus vārdus kā méthode champenois, metode tradicoinalle vai classic method. Arī musu pašu „Latvijas balzāms” ražo šādi gatavotu dzirkstošo vīnu. Tas ir – Klasiskais Rīgas šampanietis.


Neraugoties uz klasiskās metodes izplatību pasaulē vispopulārākā tomēr ir rezervuāru metode. Nevajag uzskatīt, ka šī metode ir slikta. Vienkārši šādi gatavojot vīns varbūt ir nedaudz savādāks. Robustāks, ar nedaudz lielākiem burbuļiem. Kāds itāļu vīndaris kā argumentu savu izvēli par labu šai tehnoloģijai, minēja to, ka šādā veidā ir iespējams labāk kontrolēt otrreizējās rūgšanas procesu un būt drošam, ka sanāks labs dzēriens. Tas nebija nekāds lētais dzēriens, jo metāla tvertnē tas sabija veselu gadu. Mana pieredze liecina, ka, lai kāda arī metode tiktu izmantota, tomēr daudz svarīgāka ir pašu vīnogu kvalitāte.
Pēc charmat metodes top tādi dzērieni kā itāļu Prosecco, pie mums tik iecienītais Martini Asti, arī vācu Henkel, lietuviešu Alita un galu galā arī mūsu pašu Rīgas šampanietis. Kā jau minēju, lielākā daļa dzirkstošo vīnu pasaulē top pēc šādas metodes. Tehnoloģija viena, tomēr dažādi stili, kvalitāte un arī dažādas cenas. Kas kuram tuvāks.


Kā saprast cik salds ir dzēriens?
Lai saprastu tik salds ir dzēriens, mēģināju „latviskot” izvairoties no daudziem neko neizsakošiem gramiem cukura uz litru.

Extra brut, brut nature, brut zero –  ļoti sauss
Brut, trocken – sauss
Extra dry, halbtrocken –  pussauss
Sec, seco –  nedaudz salds
Demi-sec, semiseco –  pussalds
Doux, dulce –  salds

Komentāri (0)  |  2014-12-29 21:40    
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ