Šobrīd Latviju ir pārņēmis kopīgās iepirkšanās bums. Kā gan nepirksi, ja šādā veidā tiek solīta vismaz 50 % atlaide no cenas! Redzot, cik daudz tur piedalās, brīžiem šķiet, ka normālā veidā neviens vairs nemaz neiepērkas. Starp daudzām precēm un pakalpojumiem iepirkšanās portālos parādās arī pa kādam alkoholiskā dzēriena piedāvājumam. Interesanti, ka tieši vīnam pieder pārdoto kuponu Latvijas rekords. Rudenī šādā veidā tika pārdoti 8 000 pudeļu kāda Dienvidfrancijas galda vīna, kuram bija 2007. ražas gads. Diemžēl lielākā daļa pircēju visticamāk būs stipri vīlušies. Reti kurš galda vīns spēj nodzīvot vairāk par vienu vai diviem, nemaz nerunājot par četriem gadiem, tāpēc pieļauju, ka pircēji saņems vecu, bezgaršīgu un bojātu vīnu, kurš odīs pēc pelējuma.
Cilvēkam, kurš labi neorientējas Francijas un arī citu Eiropas valstu vīnu klasifikācijā, bieži vien ir sarežģīti saprast, kas ir kas. Šo faktu izmanto atsevišķi negodprātīgi tirgotāji. Lai mazinātu šo risku, pērkot kādu aizdomīgi lētu vīnu, pievērsiet uzmanību, kas to ir ievedis Latvijā. Šī informācija latviešu valodā ir atrodama uz pudeles. Importētājs, kas Latvijā ar alkoholu strādā jau vairākus gadus, rūpējas par savu reputāciju un nemaz necentīsies masveidā iesmērēt bojātus vīnus. Pirms daudziem gadiem kādā lielveikalā es ieraudzīju 6 gadus vecu Itāļu vīnu Amarone, kas maksāja ap 8 Ls. Tas ir ļoti labs pirkums, jo šādam vīnam cena parasti tikai sākas no 20 Ls. Arī vecums likās vilinošs, jo tikai šajā vecumā tas sāk parādīt savas labākās īpašības. Cik gan liela bija mana vilšanās, kad abas „pa lēto" nopirktās pudeles bija bojātas. Pareizāk teikt - vīns bija ļoti strauji novecojis un miris. Kāds nezināms tirgotājs, kuram vīns ir tikai nejaušs blakus bizness, kaut kur lielā Eiropas noliktavā, kur tas bija vairākus gadus nepiemērotā temperatūrā nostāvējis, to bija atradis un atvedis uz Latviju. Gan jau kāds Latvijā to nopirks. Kopš tā laika, pērkot kaut ko par netipiski zemu cenu, es noteikti aplūkoju tā importētāju un tikai tad riskēju.
Vēl viens labi pārbaudīts fakts, kam šādos gadījumos vērts, pievērst uzmanību, ir pats vīna ražotājs. Labi pazīstams un slavens ražotājs vai tirgotājs rūpējas par savu reputāciju un cenšas nepieļaut vīna uzkrājumus noliktavā. Pozitīvi, ka bieži vien šie prestižie ražotāji savas zināšanas un naudu iegulda arī citās vietās, kur zeme ir lētāka un iespējams saražot ne mazāk interesantus vīnus par labākām cenām.
Pērkot riskantu vīnu, es pievēršu uzmanību arī pašam vīna stilam. Piemēram, ozolkokā izturēts sarkanvīns saglabāsies ilgāk nekā vīns, kas to nav redzējis. Tāpat ir arī ar deserta vīnu. Šajā dzērienā lielais cukura daudzums darbojas kā konservants tāpēc vīns bojāsies lēnāk. Arī vīnā ar lielāku alkohola saturu ir tas pats. Lielie grādi bremzē bojāšanos.
Minēto iemeslu dēļ visdrošākais pirkums šādos masveida akciju gadījumos būs - stiprināts deserta vīns (portvīns, PX heress, madeira, pineau de charentes, utml.), ko saražojis vīna pasaulē pazīstams vīndaris, bet Latvijā ievedis importētājs, kurš ilgstoši jau šeit darbojas.
Raksta sākumā minētajā rekordā var saskatīt arī pozitīvas notiks. Latvijas iedzīvotājus tomēr interesē vīna kultūra. Viņiem tikai jāpalīdz un jāturpina aktīvi stāstīt. Gan jau kādam aizķersies mans rakstītais.
