vinzinis.lv

 

Mūžīgā tēma - vīns un sulfīti


Nesen žurnāls "Māja" jautāja par sulfītiem vīnā. Ko es par to domāju un vai ir vīni bez tiem?
Lūk mana atbilde.

Visi veikalos nopērkamie vīni satur sulfītus, tai skaitā arī bioloģiskie. Sulfīti vīnā rodas no sēra dioksīda, ko izmanto vīna darīšanas procesā. Sēra dioksīda galvenā misija ir pasargāt vīnu pret dažādām nevēlamām ietekmēm - temperatūras svārstībām, spilgta apgaismojuma. Tāpat tas darbojas arī kā dezinfekcijas līdzeklis un pasargā vīnu no baktērijām. Protams, var vīnam nepievienot sēra dioksīdu, taču tad Latvijā mēs nedzersim labu vīnu, jo kamēr tas no vīndara pagraba nonāks līdz mums, tas jau būs sācis vai arī jau būs līdz galam sabojājies.

Arī visi augļi un dārzeņi, kas tiek transportēti no tālām zemēm, tiek apstrādāti ar sēra dioksīdu un satur sulfītus.  Lai arī sēra dioksīds ļoti plaši tiek izmantots daudzās pārtikas rūpniecības jomās un sastopams daudzos citos dzērienos, piemēram, alū, tomēr ES likumdošana paredz, ka informācija par sulfītu klātbūtni jānorāda tieši uz vīna etiķetes. Parasti vīns satur ap 50 mg sulfītu. Salīdzinājumam - žāvētie augļi ap 500-600 mg. Taču pret sulfītiem alerģiska reakcija ir aptuveni katram 100 000.cilvēkam, īpaši jāuzmanās astmas slimniekiem.

Atsevišķi ražotāji ir deklarējuši, ka ražošanas procesā viņi neizmanto sēra dioksīdu, jo vīnogulāju augsnē ir pietiekami liela sēru saturošu vielu koncentrācija, tomēr arī šajā procesā, lai arī dabīgā veidā tās tik un tā nonāk vīnā. Ja kāds runā par vīnu bez sulfītiem, tad visticamāk būs runa par dzērienu, kura ražošanas procesā ir, tiek minimizēta sēra dioksīda izmantošanu. Sulfītus teorētiski nesaturēs mājās ražots vīns, tomēr nav nekādas garantijas, ka tie kaut arī minimālā daudzumā, vīnā nenonāk savādākā veidā, vai arī šis vīns nav jau sabojājies.

Zināmā mērā te var vilkt paralēles ar Latvijā ražotām šprotēm, kurām bija problēmas Krievijas tirgū, jo kūpinot zivis malkas dūmos, rodas kancerogēnās vielas. Tā rezultātā daudzi ražotāji dabīgo dūmu vietā sāka izmantot mākslīgi veidotus dūmus, kas mainīja gala produkta garšu. Par daudz lielāku šo vielu koncentrāciju citur, piemēram, kūpinātā gaļā šīs valsts varas iestādes klusēja.

Komentāri (10)  |  2012-01-24 19:57    
Līga* - 2012-01-24 23:27
Kādēļ uz dažām etiķetēm rakstīts, ka vīns satur sēra dioksīdu, taču lielākajai daļai - sulfītus. Vai tam ir kāda atšķirība.

Ainārs* - 2012-01-25 22:27
'Šajos gadījumos ir domāts viens un tas pats. Tikai dažāda interpretācija un tulkojums.
Sēra dioksīds (SO2) reaģējot ar apkārtējo vidi (vīnu) veido sulfītus. Protams, korektāk un precīzāk to var izskaidrot ķīmiķi, jo es esmu piemirsis vidusskolas ķīmijas kursu.

Linda* - 2012-04-24 01:20
Vai sulfīti var parādīties kā nogulsnes pudeles apakšā?

Ainārs* - 2012-04-26 02:35
Teorētiski tas tā var notik, bet tad to koncetrācijai jābūt milzīgai, kas nevar netastāt iespaidu uz garšu un arī uz dzīvību. Ir pietiekami daudz citu iemeslu, kādēļ parādās nogulsnes. Galvenais, nepareiza glabāšana.

Vīndaris* - 2015-09-26 05:42
Vīnziņa kungs pārzin tikai importa vīnus un Latviešu nav pat pagaršojis. Vairāki vīndari, arī es sulfitus nelietoju un nez vai var teikt, ka mans vīns nebūtu labs, vai būtu sabojājies. Latvijā ražoto vīnu konkursā vairāki mani vīni ir godalgoti un neviens nav atzīts kā nekvalitatīvs. Vērtēšanas komisijā pārsvarā ir Jūsu kolēģi - vīnziņi.

Juris* - 2017-01-25 18:39
Pilnībā piekrītu Vīndara komentāram!

Juris* - 2017-01-25 18:48
Protams, ka ir vīni bez sulfītiem, to cenu kategorija ir stipri augstāka, jo tas prasa ilgāku laiku, lai vīns nostāvās. Kā arī sulfītus liek, lai varētu ātrāk palaist vīnus tirgū un ātrāk gūt peļņu. Latvijā ir vairāki kvalitatīvi vīndari, kuri patiešām nelieto sulfītus, kā arī es pats nekad neesmu lietojis sulfītus, taču process ir jānoved līdz galam. Ir divu vīndaru tipi, tie, kas ir tendēti uz peļņu, kuri atbalsta un atradīs visas iespējamās frāzes, lai aizstāvētu sulfītus un otrs tips, kas iet uz kvalitāti un būs pret sulfītu lietošanu. Tikai žēl, ka patērētājs vairāk vērtē pēc dizaina un garšas, nevis pēc kvalitātes.

Ainārs* - 2017-03-11 00:26
Arī Latvijas vīndari izmanto sulfītus, par ko esmu pārliecinājies vērtējot Latvijas augu, ogu vīnus, kā arī sarunās ar Latvijas vīndariem. Cits jautājums ir par kvalitāti un vīna ilgmūžību. Neesmu pārliecināts vai šāds, pietiekami dārgs vīns, būs dzerams pēc gada vai diviem. Arī transportēt šādu vīnu būs grūtāk. No pircēja viedokļa tas būs riskants pirkums. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka sulfitu lietošana vai nelietošanai nav nekāda sakara ar vīna kvalitāti. To daudz vairāk ietekmē pavisam citi faktori, tai skaitā vīndara darbs gan dārzā, gan pagrabā.

Fukingof* - 2017-11-03 06:22
Pastastiet Vai senaja griekija pirms miljns gadiem Ari vina bij sulllfiti. Un ka ir ar glabasanu , Vai vin's nevar tureties ilgi, tads mits psstav ,Jo ilgak notutar la la la

Maris* - 2017-12-12 06:22
Es,majas apstaklos izgatavoju upenu vinu.Raudzeju dabigi bez vinraugiem.Tas process caur burbuli ilga 6 meneshus. Tika noliets no nogulsnem un turets 18 gadus 3l burka aizvalcets ar metala vacinu.Pec 18 gadiem to nodegustejam /2l/ bija debishkiga garsha un aromats,bet vel pec 3 gadiem atlikosho vinu.To vardos nevar pateikt cik kolosals tas bija.Ta ka viss ir atkarigs no procesa ka to gatavo un uzglaba.Jo ilgak uzglaba/tumsa pie nemainigas temper./jo tas ir vertigaks.


- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ